Reklāma1300 × 130 px

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina

Redakcija

Redakcija

Autors • 2022-09-30

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6. gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 48 investīciju līgumus par vairāk kā 35,4 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd LSEZ darbojas 23 uzņēmumi, radītas 246 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, tiks izveidotas vēl 177 – šādi kopumā radot 423 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par LSEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā.

LVSEZ30.09.2022.jpg

Latgales SEZ pārvaldniece Iveta Maļina-Tabūne

“LSEZ – tas ir stimuls uzņēmumiem, kas atver jaunas ražotnes un paplašina esošās. Tas ir atbalsts vietējiem Latgales, kā arī Latvijas uzņēmējiem un ārvalstu investoriem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību mūsu reģionā,” stāsta LSEZ pārvaldniece Iveta Maļina-Tabūne.

Ko uzņēmējs iegūst, iestājoties LSEZ

Uzņēmējiem tiek piedāvāts izvēlēties un saņemt nodokļu atvieglojumus par divu veidu ieguldījumiem. Pirmais – veicot investīcijas iekārtās, tehnikā, ēkās vai patentu iegūšanā un tehnoloģiju apgūšanā. Otrais – ieguldījumi jaunradītās darba vietās. Taču, kas mūsu reģionam ir ļoti svarīgi – darbiniekiem jābūt deklarētiem Latgalē.

Uzņēmumi, kas noslēguši līgumus ar LSEZ, var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Maksimālais investīciju apjoms, ko var aprēķināt nodokļu atlaides veidā, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. 40% no veiktajiem ieguldījumiem var atgūt lielie, 50% – vidējie un 60% – mazie uzņēmumi.

Turklāt LSEZ investīciju projektiem nav noteikta minimālā summa – projektu var iesniegt par jebkuru summu gan lieli, gan mazi uzņēmumi.

Kā tas strādā

“Patiesībā tas ir ļoti vienkārši,” skaidro Iveta Maļina – Tabūne. “Pieņemsim, ka vidēja lieluma uzņēmums noslēdz līgumu par 300 000 eiro ieguldījumu projektu LSEZ. 150 000 ir iespējams atgūt atpakaļ. Ar šo naudu uzņēmums var segt 80% no nekustamā īpašuma nodokļa un 80% no ienākuma nodokļa”. Taču šeit ir svarīgi saprast, ka nauda kontā netiks ieskaitīta, tā tiks atgūta nodokļu atlaižu veidā. Savukārt nodokļu atvieglojumi tiks nodrošināti tikai pēc projekta sekmīgas īstenošanas.

“Piemēram, pēc projekta sekmīgas realizācijas uzņēmums vēlas sadalīt 10 000 eiro dividendēs,” turpina Iveta. “Bez LSEZ statusa uzņēmums kontā atstātu 8000, nodokļos samaksātu 2000. Bet, ja uzņēmums ir LSEZ, tas nodokļos maksās tikai 400 eiro”.

Uzņēmums šo atlaidi var izmantot, kamēr visa paredzētā summa netiks iztērēta.

Tāpat ir ar nekustamā īpašuma nodokli. Pēc projekta īstenošanas uzņēmums raksta vēstuli pašvaldībai ar lūgumu piemērot 80% nodokļa atlaidi. “Piemēram, ja nodoklis par gadu ir 10 tūkstoši, tad uz 8 000 no tiem attiecas šī atlaide un tikai 2 tūkstoši tiek maksāti skaidrā naudā. Papildus pašvaldībai ir tiesības “samazināt” šos pašus 20%,” skaidro Iveta.

Atbalsts investīcijām par jaunradītām darba vietām izskatās šādi: uzņēmums iegulda pamatlīdzekļos un rezultātā tiek radītas, piemēram, 20 jaunas darba vietas. Attiecināmās izmaksas būs šo 20 darbinieku bruto algas, kas tiek izmaksātas 24 mēnešu laikā. Atkarībā no kapitālsabiedrības lieluma (mazs, vidējs vai liels uzņēmums), attiecīgo atbalsta procentu daļu no šīm izmaksām var atgriezt nodokļu atvieglojumu veidā.

Uzņēmējs pats lemj, kādu atbalstu vēlas saņemt. Turklāt tas neliedz nākotnē slēgt līgumu par cita veida ieguldījumiem. “Piemēram, ražošanas uzņēmumā tiek izveidota līnija, kurā ir salīdzinoši maz iekārtu, bet daudz strādnieku – šajā gadījumā uzņēmums izvēlas ieguldījumu darbaspēkā, un, ja pēc diviem gadiem uzņēmēji nolems iegādāties iekārtas ražošanas jaudu palielināšanai, var tikt noslēgts papildus līgums, kurā ieguldījumu projekta būtība būs iekārtu iegāde,” piebilst Iveta.

Kurš var pievienoties LSEZ

Latgales reģionā esošā LSEZ ir vienīgā Latvijā, kur uzņēmējs pats var brīvi izvēlēties, kur viņam ir ērti attīstīt savu darbību, jo nav nekādu priekšnoteikumu par atrašanās vietu. Galvenais, lai uzņēmums darbotos Latgalē. Juridiskā adrese uzņēmumam var būt arī citā reģionā.

Jāpiebilst, ka ne visi uzņēmumi var pretendēt uz nodokļu atlaidēm šajā programmā. Ir nozares, kuru dalību aizliedz Eiropas regula Nr.651/2014. Tās ir transporta nozare, tērauda rūpniecības, sintētisko šķiedru rūpniecības, lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumi un citi, kas atbilst regulā minētajam.

“Jāsaka, ka mūsu sāpīgākā tēma ir pārtikas ražošana,” atzīmē Iveta Maļina – Tabūne. “Faktiski no šīs nozares atbalstam kvalificējas tikai maizes, cepumu un ar to saistīto izstrādājumu ražotāji, pārējais diemžēl ir aizliegts. Tas ir saistīts ar to, ka līdz 60% no visa ES atbalsta tiek novirzīti lauksaimniecības nozarei, un pārtikas ražošanā strādājošie var saņemt atbalstu no ES fondiem.”

Runājot par populārākajām atbalstāmajām nozarēm, var minēt, ka  mūsu reģionā tiek atbalstīti klasiskie latgaliešu ražošanas veidi – kokapstrāde, metāla apstrāde, šūšana, elektronikas ražošana.

Noteikti jāatzīmē, ka tie uzņēmumi, kuri jau saņem atbalstu no valsts līdzekļiem, tomēr var slēgt līgumu ar LSEZ, taču tam vajadzētu būt citam projektam – nodokļu atlaidi par tām pašām investīcijām nevar saņemt vienlaicīgi LSEZ un citās valsts atbalsta programmās vai fondos. Tomēr – ja tiek konstatēts, ka tie ir dažādi projekti, tad var.

Kopumā, ja runājam par LSEZ efektivitāti, to vislabāk apliecina skaitļi un fakti: investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā ir investīcijas arī Latgales reģionā. Jo jaunas darba vietas, darbinieku kompetence un konkurētspēja ir visa reģiona nākotne.

Savukārt, ja apspriežam pašu uzņēmumu ieguvumus, pievienojoties LSEZ, tad vislabāk to raksturo cipari: līdz šim kopējais nodokļu atvieglojumu apjoms par visiem noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem paredzēts ap 15 799 943,85 eiro apmērā. Proti, uzņēmēji nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu veidā saņems aptuveni 16 milj. eiro.

Latgales SEZ pārvaldniece Iveta Maļina-Tabūne

Attēlā: Latgales SEZ kapitālsabiedrība SIA “Light Guide Optics International” Līvānos. Uzņēmums LSEZ darbojas kopš 2019. gada, 4 ieguldījumu projektos investējot ap 12 milj. eiro un izveidojot vairāk kā 80 jaunas darba vietas.

Sīkāku informāciju par LSEZ var saņemt, sazinoties ar LSEZ pārvaldnieces vietnieku

Vladislavu Stankeviču: tālr. 29511462.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Ezerzeme» — digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 7,50 €/mēn. — pieeja web un mobilajām lietotnēm, par 90% mazāk reklāmu. Vai izvēlies drukāto laikrakstu "Ezerzeme" no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī digitālajai versijai.

0 komentāru

    Pievienojies sarunai

    Pievieno komentāru

    Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

    Reklāma1300 × 130 px

    Jaunākie

    1. Kultūra2026-06-18

      Teātris vieno, iedvesmo un dzīvo iestudējumu skatē “Tu saki…”

    2. Noderīgi2026-06-18

      Sadarbība savstarpēju pretenziju vietā: ko vecāki un skolotāji var paveikt, apvienojot spēkus 2. daļa: Skolēnu laika organizēšana un īpašas apmācības programmas

    3. Viedoklis2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    4. Noderīgi2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    5. Noderīgi2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    6. Noderīgi2026-06-18

      Valstiskuma balva pasniegta mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam Vilim Vītolam

    7. Noderīgi2026-06-18

      Raklete: siers un kartupeļi vai ganu maltīte aristokrātiem

    8. Sabiedrība2026-06-18

      Vēl nav vakars…

    9. Sports2026-06-18

      Futbola diena Krāslavā

    10. Kultūra2026-06-18

      II Baltica 2017 – cīņa par ceļazīmi

    Populārākie

    1. Kultūra2026-06-18

      Teātris vieno, iedvesmo un dzīvo iestudējumu skatē “Tu saki…”

    2. Noderīgi2026-06-18

      Valstiskuma balva pasniegta mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam Vilim Vītolam

    3. Sabiedrība2026-06-18

      Vēl nav vakars…

    4. Kultūra2026-06-18

      II Baltica 2017 – cīņa par ceļazīmi

    5. Kultūra2026-06-05

      Grāveru brīvdabas estrādes sezonas atklāšana “ Iedejot vasarā”

    6. Kultūra2026-06-05

      Bērnības diena Robežniekos

    7. Izglītība2026-06-05

      “Selgas” jubilejas konkursā uzvar bērnudārzs no Krāslavas

    8. Sabiedrība2026-06-05

      Ballīte bērniem Dagdā

    9. Izglītība2026-06-05

      Attīstība caur kustību: noslēgušās bezmaksas Barboleta nodarbības bērniem

    10. Kultūra2026-06-05

      Svētki mazajiem novadniekiem

    Reklāma 1300 × 130 px
    Projektu līdzfinansē

    Eiropas Savienības atbalsts mediju attīstībai

    Finansē Eiropas Savienība — NextGenerationEU un Nacionālā attīstības plāna 2027 logotipi

    Mediju uzņēmums piedalās projektā "Latvijas Mediju nozares kompetenču centrs" (Nr. 2.2.1.5.i.0/2/24/A/CFLA/001), kurš tiek īstenots ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2.1.5.i. investīcijas "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" pasākumā "Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai" ietvaros un saņem atbalstu mediju speciālistu apmācībām un digitālās attīstības modernizācijai.