Koronavīrusa nelaimes dēļ divus gadus ilgojāmies pēc Krāslavas pilsētas svētkiem, lai gan rosīgajai Dagdai izdevās šo laiku samazināt uz pusi. Kad alkas pēc kultūras vienotības starp māksliniekiem un skatītājiem ir spēcīgas, radošai izdomai nav robežu. Lieliski zinot novadnieku noskaņojumu, uzdrošinos apgalvot: šoreiz krāslavieši sapņoja par kaut ko neparastu, pat fantastisku. Turklāt Līgo tika nosvinēti ilgi gaidītā radošā pacilātībā, kas bija kā priekšvēstnesis jūlijā gaidāmajiem svētkiem. Jā, un jaunās ģeogrāfiskās novada robežās svētkiem bija jābūt izciliem.
Lai šogad nav jubileja, bet skaitlis 99 ir vairāk nekā veiksmīgs. Pilnvērtīgs ģenerālmēģinājums nākamā gada simtgades datumam, kopš mūsu mīļā Krāslava ieguva pilsētas statusu. Trešdaļas iedzīvotāju zaudēšana jaunajā tūkstošgadē nav iemesls izmisumam, gluži pretēji, tas ir signāls vienotībai. Nekas tā neapvieno cilvēkus kā svētku skatuve!
Vasaras pilnbriedā ilgi gaidītā diena ir pienākusi, aicinu jūs doties līdzi saules gaismas pārpludinātā grāfu pils parkā. Centrālā iela starp trokšņainām iepirkšanās teltīm ved tieši uz pili, kur svētku noskaņu senatnīgajiem mūriem piešķir gleznotāji. Brīnišķīga Krāslavas tradīcija ar starptautisku slavu, kuras aizsākumi bija neaizmirstamās Ritas Barčas darbības gados. Paiet gadi, gadu desmiti, bet mūsu pilsēta, kas ir saglabājusi patriarhālo centru un daudzus pirmskara šarmu nezaudējušos nostūrīšus, turpina piesaistīt otas meistarus. Jaunu skiču, ainavu, portretu un kluso dabu ir tik daudz, ka mākslas plenēra “Krāslavas palete – 2022” noslēguma izstādei nepietika grāfa pils priekšējās sienas garuma. Krāsu un toņu spēlē staro vēl nenožuvušie audekli, plenērā uzaicināto dalībnieku sejas mirdz priekā. Divkārt patīkami, ka tradīcija tiek ne tikai rūpīgi saglabāta, bet arī attīstīta. Pilnīgi pareizi, ka [..]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.29
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru