Mūsdienās cūkgaļa ir visizplatītākā gaļa. Es domāju produktu, gaļu uz galda. Tieši cūkgaļu cilvēki ēd no pirmsākumiem. Tas notika akmens laikmetā. Atcerieties attēlus vēstures grāmatās, kuros redzami pirmatnējie cilvēki, kuri nomedījuši mamutu. Bet tas notika pārāk reti, parasti bija jāsamierinās ar mazāku medījumu. Pati iekārojamākā bija mežacūka, tai bija garda gaļa, pietiekami mīksta un neparasti sātīga.
Tomēr tie ir vēsturnieku pieņēmumi un minējumi, jo pirmoreiz rakstiski cūkgaļas izmantošana ir minēta ap 13. gadsimtu pirms mūsu ēras. Līdz tam laikam mežacūku bija paspējuši pieradināt. Īpašas problēmas tas neradīja. Cūkas ēda visu pēc kārtas, īpašu aprūpi neprasīja un bez problēmām “pierada” pie cilvēka. Tikai cilvēku uztrauca problēma: kā gaļu saglabāt uzturā lietojamu ilgāku laiku? Drīz vien nāca risinājums – sāls. Sālīta gaļa ir bijusi Eiropas iedzīvotāju uztura pamats gandrīz divus tūkstošus gadu, svaiga gaļa ik pa laikam parādījās uz turīgu cilvēku galda. Bet tas nedaudz vēlāk. Civilizācijas attīstības sākumā cūkas daudzās valstīs nokļuva “melnajā sarakstā”, un to gaļu ēst bija aizliegts. Kas tad notika? [..]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.29
Attēlā: Grilēta cūkas pavēdere ar kabacīšiem (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru