Mūsu Skaista – maza, sīka Latvijas sastāvdaļa – mūsu tēvu un vectēvu zeme, tāpēc pati skaistākā, mīļākā un dārgākā. Pie mums ir vasarā pašas smaržīgākās ziedošās liepas ar pašām sanošākajām un darbīgākajām bitēm, un uzņēmīgākajiem biteniekiem, paši spilgtākie pieneņu lauki, kuros ganās pienīgās brūnaļas un raibaļas. Šeit laukus uzar un sēj, ražu novāc paši brašākie, sīkstākie, neatlaidīgākie zemnieki. Un tāpēc 4. maijā Skaistas Tautas namā visi darba rūķi, kas šobrīd ir spēka gados, kuri poš un dara bagātāku un košāku mūsu zemīti – Latviju, kā arī tie, kam soļi un gaita ir kļuvusi lēna un rokas vairs nespēj arklu turēt vai gotiņas slaukt, tika aicināti uz Baltā galdauta svētkiem. Pie balti klāta galda, ļoti sirsnīgā atmosfērā varēja kavēties atmiņās, skatoties videofilmu un Tautas nama vadītājas sagatavotos materiālus par laika posmu, kas aptver notikumus 32 gadu garumā, tas ir, kopš Latvijas “otrās dzimšanas” dienas, gan arī visu 103 gadu garumā, kad Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. Pasākumu sāka visi kopā, nodziedot Latvijas himnu un iededzot sarkanās un baltās svecītes, lai degot to liesmiņas izgaismo mieru, mīlestību un saticību visai mūsu Latvijai, Skaistai un visiem klātesošajiem.
Latvijas liktenis nav bijis viegls, tā ir piedzīvojusi un izcietusi daudz sāpju un nelaimju. Jau tālajā 1940. gadā jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija, 1949. gada 25. marts ir vēl viens sāpīgu notikumu sākums, kad tūkstošiem Latvijas cilvēku tika izsūtīti uz tālo Sibīriju, kur cilvēki izcieta badu, mokas, slimības un tikai pavisam maza daļa atgriezās Dzimtenē.
[…]
Janīna UNGURE
Ilgas AKUTJONOKAS foto
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.19
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru