Gads sākās ar cenu bumu, kas bieži vien bija nepamatots. Šodien speciāli devos uz vienu no Krāslavas lielajiem pārtikas veikaliem griķu meklējumos par 5 eiro kilogramā. Atradu gan, bet blakus bija pakas ar lētākiem kārotajiem graudaugiem. Principā totāla sadārdzinājuma nav, lai gan jāatzīst, ka cenas ir cēlušās. Analītiķi katru dienu mūs biedē ar ne pārāk rožainām perspektīvām: strauji augošās enerģijas cenas noteikti ietekmēs pārtikas cenas. Nu, cerams, ka situācija drīz mainīsies. Protams, lai tas notiktu, ir jānotiek pozitīvām pārmaiņām pasaules politikā, kas pēdējā laikā pārāk daudz ietekmējusi ekonomiku. Bet tas ir īslaicīgi. Galu galā uzvarēs ekonomika, esmu gatavs strīdēties.
Kopš otrdienas sāk darboties depozīta sistēma stikla, plastmasas un skārda taras jomā. Jau pirms ilgāka laika veikalos tika novietotas diezgan biedējoša izskata ierīces, tagad tās darbojas. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un ne katru pudeli var nodot, vismaz pagaidām. Sola, ka drīzumā vairāk nekā 90% no visiem pārdotajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, alus un vieglā alkohola tara tiks marķēta ar īpašu zīmi, kas par katru piegādātās taras vienību ļaus saņemt čeku par 10 centiem. Kopumā visā Latvijā ir aptuveni 1500 taras nodošanas punkti, no tiem ap 700 ir taromāti, bet 800 vietās dzēriena iepakojumu pieņem pa vecam – darbinieki. Nesaprašana šajā jautājumā kādu laiku turpināsies, līdz pieradīsim, bet plastmasas pudeles izmetīsim daudz mazāk, tas ir skaidrs. Jaunā pieeja sola resursu ietaupījumu un tīrāku vidi. Vienīgais, kas paliek nesaprotams, ir tas, kāpēc šīs mašīnas un punkti sāka darboties tikai tagad. Igaunijā taru pieņem kopš 2009. gada! Lietuvā šī sistēma pastāv jau vairākus gadus. Mēs pārāk bieži atrodamies starp pēdējiem rindā uz jaunajām tehnoloģijām. Žēl, ļoti žēl.
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.5
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru