2021. gada 26. oktobrī Slutišķu ciems un etnogrāfiskā brīvdabas ekspozīcija “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” svinēja savu atjaunošanas 20 gadu jubileju. Lauku sēta atrodas Naujenes pagasta Daugavas labā krasta terasē, Markovas pilskalna pakājē, Slutišķu ciema teritorijā. Vēstures avotos šis ciems pirmo reizi minēts 1785. gadā. Ekspozīcijas rekonstrukcijas procesā nozīmīgu palīdzību sniedza Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds, kā arī organizācijas, kas atbalstīja vietējo aktīvistu, starp kuriem bija arī Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Svetlana Gavrilova, iniciatīvu.
Pirms divdesmit gadiem tika izstrādāta Slutišķu ciema attīstības koncepcija, gan kā “vecticībnieku vēstures stūrītim”, gan arī kā vietai ar bagātu pagātni, kas saistīta ar seno latgaļu apmetnēm. Daugavas loki vilina tūristus un vietējos iedzīvotājus pastaigās un velobraucienos. Daba šeit ir pārsteidzoši skaista! Mežu audzes, lauku ceļi, Daugava visā tās krāšņumā, tās stāvkrasti! Tas viss rada gandrīz mitoloģisku ciema tēlu, kas aprakstīts pasakās un eposos. Tā vien skaties, nāks pretī pa ceļu trīs spēkavīri! Arī arhitektūra šeit ir unikāla. Slutišķu ciemā var aplūkot tradicionālās zemnieku mājas, kuru pamatā ir četrstūrains guļbūves karkass, pārklāts ar divslīpju vai četrslīpju jumtu. Māju apdare un ēku dekori atgādina tuvāko kaimiņu – slāvu tautu tradīcijas, kas izpaužas fasādēs, grezni apdarinātos logos, rotātās durvīs un zelmiņos. Skatoties uz šiem stiprajiem, milzīgajiem baļķiem, rodas apbrīna par meistaru darbu! Tikai profesionāla, spēcīga roka varēja izveidot tik brīnišķīgu kompleksu! Greznās logu apmales un zelmiņi uz dažādām mājām gandrīz nekad neatkārtojas, jo, veidojot dekorus, namdari vienmēr ir domājuši par ēkas individualitāti, radījuši unikālus šedevrus! Senos laikos šādās mājās dzīvoja vairākas paaudzes. Patiešām gribas teikt: “Mana māja – mans cietoksnis.” Patīkami atcerēties, ka mana bērnība pagāja līdzīgā mājā. Etnogrāfiskajā kompleksā var apmeklēt Slutišķu vecticībnieku lauku sētu, kas sastāv no divām ekspozīcijām: “Vecticībnieku dzīvojamās mājas”, kur var apskatīt raskoļņiku sarkano stūri ar lūgšanu tērpu, ikonām, ļestovku un grezniem rušņikiem. Mājā ir krievu krāsns, kas senākos laikos bija viens no svarīgākajiem atribūtiem, jo krāsnī gatavoja ēdienu, ar to sildīja māju, uz krāsns varēja arī gulēt. Tā bija siltākā vieta mājā, tāpēc cilvēki mīļi sauca par krāsni-māmuliņu. Tāpat var iepazīties ar vecticībnieku kultūru un dzīvi, tā laika sadzīves priekšmetiem un traukiem. Būdā ir patvāru kolekcija, stelles, dzirnakmeņi un citi sadzīves priekšmeti.
[…]
Karīna BIRUĻE
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.45
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru