Gruzijas virtuves popularitātes noslēpums daudzās Eiropas un Āzijas valstīs ir tas, ka valsts vienmēr ir ieņēmusi robežstāvokli starp Rietumiem un Austrumiem, absorbējot labākās tradīcijas no abām pusēm. Tieši Gruzijā ir saglabājušās senās kulinārijas tradīcijas kopš leģendārās Kolhīdas un argonautu laikiem. Daudziem gruzīnu virtuves ēdieniem ir sava leģenda, sava izcelsmes vēsture. Šajā gardumu sērijā lobio izceļas ar savu popularitāti vismaz 8 gadsimtu garumā, kā arī saistību ar karalienes Tamāras vārdu, kas cienīta ne tikai kā izcila valdniece, bet arī kā pareizticīgo svētā. Hiacinšu pupu (vīteņu lobijas) ēdiens parādījās 12. gadsimta beigās, un tolaik to sauca par dolichos.
Karaliene Tamāra bija ne tikai gudra valdniece un mākslas patronese, viņa bija karotāja, vadīja armiju daudzos karagājienos. Katru reizi karaliene saskārās ar armijas apgādes problēmu. Nebija problēma uzkrāt pietiekamu daudzumu produktu, kas tiktu uzglabāti ilgu laiku, lai no tiem pagatavotu garšīgu, sātīgu un veselīgu ēdienu. Problēma bija tāda, ka pārāk bieži rati ar pārtiku kļuva par ienaidnieku, laupītāju guvumu vai pat iekrita bezdibenī, atstājot armiju bez ēdiena uz ilgu laiku. Karotāji no noguruma krita no kājām, un par veiksmīgu karagājienu varēja aizmirst. Visbiežāk Tamāra iegādājās pārtiku no vietējiem iedzīvotājiem par augstu cenu, bet reiz …
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.44
Attēlā: Pupiņu un dārzeņu sautējums (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru