Pelmeņi, hinkaļi, vontoni, damplingi, manti, ravioli, maultaschen, klimpas – šim pazīstamajam ēdienam ir ļoti daudz nosaukumu, un izcelsme ir neskaidra. Simtiem avotu un visur informācija ir pretrunīga, dažviet pat fantastiska. Divi galvenie pretendenti uz “pelmeņu dzimtenes” lomu ir Ķīna un senās somugru tautas. Abas versijas ir pārliecinošas un pamatotas ar dokumentāliem avotiem, neskaitāmām leģendām. Bet patiesība joprojām ir nenotverama, jo šodien nav iespējams droši pārbaudīt, kuri no “dokumentiem” atspoguļo patiesus notikumus un kuri ir dzimuši, pateicoties fantāzijas lidojumam. Bet varam mēģināt to noskaidrot.
Senās somugru leģendas vēsta, ka pašu pirmo pelmeni dievi nometuši no debesīm, lai cilvēki varētu nogaršot garšīgo, veselīgo un sātīgo ēdienu. Dāvana tika augstu novērtēta. Kopš tā laika mansi, komi un permieši gatavoja pelmeņus turpmākai lietošanai ziemā, kas palīdzēja izdzīvot, klejojot pa bezgalīgiem Sibīrijas plašumiem. Pašam vārdam “pelmenis” ir somugru izcelsme, un tas tiek tulkots kā “mīklas auss”. Ēdiens ir ļoti ērts klejotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo aukstā klimatā. Pelmeņi tika gatavoti vēlā rudenī un ēsti visu ziemu, jo ēdiens nezaudē savu garšu un derīgās īpašības. Ja somugri sāka ceļu uz Eiropu no Altaja, tad daudzi no viņiem “apstājās” Urālu reģionā, kas tā dienvidu daļā robežojās ar Zelta ordu. No turienes pelmeņi nokļuva Ķīnā un Mongolijā un kopā ar Čingishana karaspēku uz Eiropu. Šis ceļš izskatās ļoti loģisks. Vēsturnieki uzskata, ka pelmeņi somugru tautām bija sakrāli, tos izmantoja upurēšanai. Lieta ir to pildījumā. Tradicionālos pelmeņus pilda ar malto liellopa gaļu, jēra gaļu un cūkgaļu. Tā lielo svētku dienās cilvēki upurēja dieviem simbolisko ēdienu, pateicībā par visiem saviem mājlopiem, kas veidoja visu viņu bagātību, galveno izdzīvošanas līdzekli ļoti skarbos apstākļos.
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.43
Attēlā: Slinkie pelmeņi pannā (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru