Grāfs Aleksandrs Stroganovs bija tik bagāts, ka neviens joprojām neuzņemas novērtēt viņa īpašumus. Viņa senči, tādi paši bagātnieki, nopelnīja bagātību ar sāls tirdzniecību Ivana Bargā laikā, tika iecelti muižnieku kārtā Pētera Lielā valdīšanas laikā, par to, ka finansēja vairākus valsts impērijas “projektus”, kuros procentus ņēma niecīgus un atgriešanas termiņus nesteidzināja. Bet runa nav par to. Grāfs Stroganovs vairāk nekā piecdesmit gadus nokalpoja ģenerāļa pakāpē; viņš bija drosmīgs un spējīgs militārists; diplomāts, vairāk nekā 7 gadus – Novorosijskas un Besarābijas ģenerālgubernators; saņēmis vairākus apbalvojumus. Grāfa dzīve veidojās tā, ka viņam nebija mantinieku, visi Stroganova bērni nomira agri. Arī pašam Stroganovam veselība vecumdienās nebija no labākajām. Viņa galvenā problēma bija zobu zaudēšana, un ieliekamā protēze neļāva viņam ēst tā, kā Stroganovs bija pieradis. Franču šefpavārs Andrē Dipons gandrīz katru dienu nāca klajā ar jauniem ēdieniem savam kungam, taču tas nekādi nevarēja viņu iepriecināt. Fakts ir tāds, ka grāfs vairāk nekā jebkurš cits mīlēja ceptu liellopa gaļu ar marinētiem gurķiem (mīļākais Pētera Lielā ēdiens, kuru Stroganovu ģimene uzskatīja par savu labvēli). Neatkarīgi no tā, kā Dipons pagatavoja liellopu gaļu, grāfs nevarēja to sakošļāt. Pēc ilgiem eksperimentiem dzima jauns ēdiens: krievu gatavošanas tehnoloģija, bet satura ziņā – franču. Grāfs bija apmierināts, pavārs tika apbalvots. Bet tas ir tikai slavenā ēdiena vēstures sākums.
Būdams bagāts, ļoti bagāts cilvēks, Stroganovs uzskatīja par savu pienākumu tērēt naudu labdarībai un bija visā impērijā pazīstams filantrops. Par viņa līdzekļiem tika izveidota Novorosijskas universitāte, viņš Krievijas bagātāko bibliotēku uzdāvināja jaunam izglītības centram impērijas dienvidos. Turklāt grāfs uzskatīja, ka viņam ir pienākums turēt “atvērtu galdu” visiem izsalkušajiem. Patiešām, septiņas dienas nedēļā ikviens varēja pusdienot Stroganova mājā. Bija divi nosacījumi: kārtīgs apģērbs un izglītība (vismaz pamatizglītība). Simtiem Odesas iedzīvotāju labprāt izmantoja iespēju ieturēt maltīti grāfa mājā. Ēdienkarte nebija ļoti daudzveidīga, bet befstroganovs, tika pasniegts gandrīz katru dienu, izņemot gavēņa dienas. Drīz par slaveno ēdienu sāka runāt citās pilsētās, daudzi restorāni vēlējās iegūt recepti, taču Dipons to paturēja noslēpumā.
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.42
Attēlā: Liellopa gaļas stroganovs ar šampinjoniem (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru