Nē, šim ēdienam nav bagātīgas un senas vēstures. Viss ir daudz vienkāršāk. Franči šī dārzeņu sautējuma recepti min 18. gadsimta beigās. Tas tiek aprakstīts kā lētākais un pilnvērtīgākais ēdiens karaliskās armijas karavīriem. Tajā tālajā laikā gardēži un aristokrāti ratatuju vēl nebija novērtējuši, viņi to vēl nebija nobaudījuši, jo uzskatīja, ka dārzeņi ir paredzēti zemniekiem un pilsētas nabadzīgajiem. Pagāja vēl simts gadi, pirms slavenais sautējums kļuva par smalkās franču virtuves rotu.
Provansa, ratatuja dzimtene, ir viena no Francijas dienvidu provincēm. Līdz pat 18. gadsimta beigām šeit runāja īpašā – oksitāņu valodā, ko uzskata par vienu no franču valodas dialektiem. Provansa ir mierīga, klusa un provinciāla vieta. Vasarā Provansas mājsaimnieces gatavoja vakariņas saviem vīriešiem no tiem dārzeņiem, kas auga viņu dārzos. Viņas sautēja olīveļļā cukīni gabaliņus, tomātus, saldos piparus, ķiplokus, pievienojot garšvielas un zaļumus. Tas arī viss noslēpums. Ēdiens izrādījās sātīgs, bet viegls un salīdzinoši lēts. Tā nosaukums cēlies no diviem oksitāņu vārdiem, “rata” tulkojumā “pārtika” un “touiller” tulkojumā “maisīt”. Tā radās nosaukums, kuru sāka lietot tikai pirms 150 gadiem. Neviens nedomāja uzskatīt šo ēdienu par izsmalcinātu vai garšīgu. Nekad nevar zināt, ko zemnieki vāra savos katlos. “Foie gras” (īpašs pārtikas produkts, kas izgatavots no pīles vai zosu aknām) – tas gan! Tā viņi domāja, līdz viens īpaši progresīvs šefpavārs nāca klajā ar kādu mārketinga triku, kas atnesa viņa restorānam trīs “Michelin” zvaigznes!
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.35
Attēlā: Dārzeņu sacepums ar šķiņķi un sēnēm (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru