Kjufta ir armēņu ēdiens. Tā ir vispārpieņemts, lai gan azerbaidžāņi, persieši, arābi un afgāņi tam kategoriski nepiekrīt. Turki ir pilnīgi pārliecināti, ka tieši viņi izgudroja lielās vārītās frikadeles un ka visi pārējie no viņiem nozaga ideju, kā pagatavot šo maigāko gaļu. Jautājums ir sarežģīts, bet atrisināms. Kjufta ir vispopulārākā Armēnijā, un maltās gaļas un mērču recepšu dažādība liek domāt, ka pat tad, ja šo ēdienu nav izgudrojuši armēņi, tas viņiem ir paticis visvairāk. Kopumā maltās gaļas ēdieni Eiropas virtuvē parādījās tikai 18. gadsimta beigās, kad plaši izplatījās galda piederumu izmantošana. Āzijā un Āfrikā līdzīgi ēdieni parādījās aizvēsturiskos laikos, vismaz ir kulinārijas vēsturnieku grupa, kas aizstāv šo viedokli.
Akmens laikmeta cilvēki dzīvoja apmēram līdz 30 gadiem, šis vecums tika uzskatīts par ļoti cienījamu, un pats cilvēks, kurš bija spējis izvairīties no plēsēju un slimību uzbrukumiem, tika uzskatīts par laimīgu. Tiesa, vairāk nekā 30 gadus dzīvot nebija iespējams. Tas bija saistīts ar zobiem. Tie nolietojās un pienāca brīdis, kad cilvēks vienkārši nevarēja sakošļāt pārtiku, īpaši gaļu. Patiesībā cilvēki mira no bada un bezspēcības, viņiem bija atņemta iespēja ēst. Tad arī sāka mēģināt pagatavot gaļu tā, lai arī bezzobainie varētu to ēst. Šai teorijai nav dokumentālu pierādījumu, tāpat kā nav pierādījumu par akmens laikmeta cilvēku dzīvesveidu. …
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Attēlā: Variācija par tēmu “Azerbaidžānas kjufta”.
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.32
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru