Šis siera veids ir labi zināms visiem. Praktiski galvenais produkts Jāņu dienas galdā, saules simbols, garšas svētki, daudzu noderīgu vielu avots. Latvijai šis siera veids ir vairāk nekā tikai ēdiens. Ķimeņu siers ir iekļauts īpašā pasaules kulinārijas mantojuma reģistrā, un to aizsargā īpaša regula. Latvijā tikai sešiem uzņēmumiem, kas saņēmuši īpašu sertifikātu, ir tiesības ražot sieru ar nosaukumu “Jāņu”. Bet par to vēlāk. Sāksim, iepazīstoties ar pašu siera jēdzienu.
Raudzētos piena produktus cilvēki sāka lietot uzturā ne agrāk kā 80. gadsimtā pirms mūsu ēras. Arheologi ir atraduši pierādījumus par šo faktu gan Āzijā, gan Eiropā. Senākie atradumi tika veikti mūsdienu Horvātijas un Saūda Arābijas teritorijā. Neskatoties uz to, ka nav galīgas skaidrības par siera vēsturi un tā izcelsmi, var droši apgalvot, ka pats pirmais siers tika pagatavots no aitas piena. Tieši aitas kļuva par pirmajiem mājdzīvniekiem, kuru pienu cilvēki lietoja pārtikā. Arābi un grieķi bieži uzglabāja pienu no aitu kuņģa gatavotā traukā. Ja trauks bija pienācīgi apstrādāts, piens ilgu laiku palika svaigs, ja nē, tas saskāba un pēc dažām stundām siltumā pārvērtās par biezpienu. Sākumā cilvēki vienkārši izmeta “sabojāto” pienu, bet tad kāds to pagaršoja. Tā sākās siera triumfa gājiens pāri mūsu planētai.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Attēlā: Siers ar ķimenēm un ķiplociņu. Recepte laikrakstā.
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.25
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru