Jūnija ausmas, baltas naktis. Pašā rīta agrumā, vēl pirms saullēkta, Krāslavā pie grāfu dīķa dzirdamas balsis. Gadās, ka pilsētas parkā pulcējas līdz ducim makšķerēšanas entuziastu, bet pēdējā sestdienā es saskaitīju tikai četrus. Beidzot man paveicās tikties ar atzīto karūsu copes meistaru Jāni Juhņeviču. Apbrīnoju makšķernieka piederumus: visas jaunākās tehnoloģijas.
Slepenā ēsma, pieci dažādi veidi. Slinkā un izvēlīgā karūsa ir gardēde! Mans senais draugs atzina, ka viens no izcilākajiem eksemplāriem, kas noķerts pilsētā, svēra 1,8 kilogramus. Bet pie rekorda loma izdevās tikt 12. maijā, kad tika noķerti trīs desmiti karūsu – tieši puspuda! Šorīt traucēja sīkais rotans, tāpēc Jānis uz āķa lika baltmaizes klaipa garoziņu. Gaidot kodienu, viņš pastāstīja brīnumu, kā reiz pie kājām ieraudzījis metru garu zalkti ar rotanu rīklē. Skats ne priekš cilvēka ar vājiem nerviem…
Pa labi iestaigātu taku es tuvojos nākamajam zvejniekam. Iepazīstos: Aleksandrs Samuls, desmit gadus viņš meklē veiksmi Krāslavas dīķī. Sakritība: viņa rekorda trofeja – 1,8 kg. Bijuši vēl prāvāki eksemplāri, žēl, ka norāvušies. No visām makšķerēšanas reizēm, prātā palikusi pagājušā gada, kad atvasaras smailē viņam izdevās noķert vienpadsmit smagas karūsas, no kurām mazākā svēra 430 gramus. Apskaužams loms!
… Apmēram trīs stundas es gaidīju pienācīgu fotografējamu objektu. Tā arī nesagaidīju: uz četriem divi pannas cienīgi eksemplāri un ducis visuresošo rotanu. Krējumā sautināta karūsa ir delikatese! Jāņu nakts kroņa ēdiens.
[…]
Attēlā: Aleksandrs Samuls
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.24
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru