Laikraksta “Ezerzeme” lasītāji jau tika informēti par iepriekšējo gadu pilskalnu jaunatklājumiem Krāslavas un Dagdas novados. Šis gads pilskalnu jaunatklāšanas ziņā šķiet ne tik jaudīgs, tomēr pilskalnu jaunatklājumi galvenokārt Latgalē turpinās. Divi jauni pilskalni šopavasar ir atklāti arī Krāslavas novada Kalniešu pagastā. Atcerēsimies, ka jau iepriekš Kalniešu pagastā tika atklāti divi iepriekš nezināmie Daudzišu un Dorotpoles pilskalni, tagad tiem pievienojas Borovkas un Lielindricas pilskalni.
Pirmās ziņas par aerolazerskenēšanas dotumos ievērotu iespējamu pilskalnu Borovkā 2021.gada 14.janvārī sniedza Atis Blūms. Vieta tika pārbaudīta 2021.g. 25.aprīlī un te tiešām tika konstatēts labi izveidots pilskalns. Tas atrodas ap 4 km uz ziemeļaustrumiem no Krāslavas, uz ziemeļiem no Krāslavas – Polockas šosejas, mežā starp šoseju un Skaistas upi. Uz dienvidaustrumiem no pilskalna abpus šosejai ir Borovkas sādža.
Skaistas upe pie pilskalna veido plašāku purvainu leju. Tās dienvidu pusē paralēli upes tecējumam ir ap puskilometru gara aptuveni ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā orientēta smilšu kaupre, kuras dienvidrietumu galā ierīkots pilskalns.
Pilskalna vietā kaupre virs tuvākās apkārtnes dienvidu pusē paceļas par 10 m, pretējā pusē pret Skaistas upi kaupre izceļas pat par 20 m. Veidojot pilskalna nocietinājumus, ziemeļaustrumu pusē kaupre nodalīta ar diviem ap metru dziļiem puslokveida grāvjiem, valni starp tiem un pilskalna malas aprakums. Pilskalna plakumam tuvākais grāvis nolaižas uz abām pilskalna nogāzēm un tur pārveidojas terasē, kas ieloko visu pilskalnu un savienojas ar pretējā gala nocietinājumu grāvi. Arī otrais grāvis, nolaižoties uz nogāzēm, pārveidojas par mazāk izteiktu otro terasi.
Dienvidrietumu gala puslokveida nocietinājumi ierīkoti ap 4 – 5 m zemāk par pilskalna virsmu. Skatot no ārpuses, sākumā ir neizteikts, vairāk terasei līdzīgs grāvis, kas kā mazizteikta terase turpinās abās pilskalna garajās nogāzēs. Aiz terases seko ap metru augsts aprakums jeb stāvinājums, kas veido ap metru augstā vaļņa ārējo nogāzi. Aiz vaļņa ir nākošais ap metru dziļš grāvis, kas abās pilskalna nogāzēs pārveidojas par augšējo terasi un savienojas ar pilskalna ziemeļaustrumu gala plakumam tuvāko grāvi. Tad seko ap metru augsts aprakums un tad slīpa nogāze. Domājams, ka ieeja pilskalna koka pilī bijusi no šīs puses, jo te grāvjos ir aizmilzums, valnī tikko jaušams pārrakums.
Borovkas pilskalna plakums visumā ir izlīdzināts, tā garums ap 70 m, platums ap 15 m. Pilskalnu veido rupjas smilts zeme, ne plakumā, ne nogāzēs vai terasēs senās dzīvesvietas kultūrslānis nav jaušams. Pilskalnā ir vairākas senas rakumu bedres.
Borovkas pilskalns ir Latgalei tradicionāli kauprē veidots pilskalns, to no abām pusēm nodalot ar relatīvi zemiem, bet izteiksmīgi veidotiem vaļņiem un grāvjiem, kas abās pilskalna garajās nogāzēs pārveidojas par terasēm. Tradicionāli šādos pilskalnos nav izteikta kultūrslāņa, tāpēc to datējums ir apgrūtināts. Borovkas pilskalns ir samērā labi saglabājis savu veidolu un siluetu.
Pirmās ziņas par aerolazerskenēšanas dotumos ievērotu iespējamu pilskalnu Lielindricā 2021.gada 27.martā sniedza Atis Blūms. Vieta tika pārbaudīta 2021.g. 25.aprīlī un te tika konstatēts kalns ar raksturīgām pilskalna pazīmēm.
Juris Urtāns, arheologs
Attēlā: Borovkas pilskalns skatā no ZA. Foto J. Urtāns
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.22
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru