Mīļākā krievu uzkoda – siļķe kažokā. Nav pats patiesākais apgalvojums, bet daļa patiesības tajā ir. Padomju Savienības plašumos šis ēdiens kā Jaungada galda rotājums parādījās tikai pagājušā gadsimta 60. gados. Tas nebija dārgs un produktu ziņā bija pieejams (tikai majonēze, iespējams, veikalu plauktos ne vienmēr bija atrodama). Ēdienam ir daudz variāciju, bet siļķes, sīpoli, bietes un burkāni – neaizstājamas tā sastāvdaļas. Pēdējā laikā interneta tīkla plašumos klīst leģenda par šī ēdiena izcelsmi, pietiekami oriģināla.
Notika tas it kā 1919. gada Jaungada naktī. Kāds zināms Maskavas krodziņu tīkla īpašnieks Anastass Bogomilovs bija nopietni noraizējies par kārtējiem kautiņiem viņa iestādēs, kas nodarīja nopietnus postījumus. Lieta tāda, ka lielākā daļa krodziņu apmeklētāju nevēlējās tērēt naudu uzkodām, dodot priekšroku tikai degvīna pasūtīšanai. Tā bija problēmas sakne. Kroga īpašniekam bija jānāk klajā ar lētu, bet sātīgu uzkodu, kas pasargātu klientus no ātras piedzeršanās un tādējādi mazinātu vēlmi “vicināt dūres». Sacīts – darīts!
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.17
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru