Desertam, kas jau sen kļuvis par nacionālu delikatesi latviešiem un igauņiem, ir vācu izcelsme. Bet saikne ar Vāciju šeit beidzas. Kā tas bieži notiek, izgudrotāji, dāsni dalījušies ar saviem šedevra augļiem, paliek malā, ļaujot viņu ideju bērniem pastāvēt pašiem. Deserts ar skanīgo vārdu Buberts palika tikai uz divu valstu galdiem. Katra no tām ir pārliecināta, ka saldais mannas ēdiens ar putukrējumu un olu dzeltenumiem, pieder vienīgi Latvijai vai Igaunijai.
Jautājuma vēsture ir sarežģīta. No vienas puses, manna ir viena no senākajiem putraimiem, kas parādījās kā miltu malšanas atkritumi. Neatkarīgi no tā, kā dzirnavnieki centās, kviešu graudus pilnībā sasmalcināt līdz miltu stāvoklim nebija iespējams, noteikti palika putraimiņi, kurus no miltiem atdalīja ar smalku sietu. Dzirnavnieki putraimus visbiežāk paturēja sev, līdz mannas putru pienā izmēģināja citi, galvenokārt turīgi cilvēki. Tad manna sāka dot labus papildu ienākumus dzirnavniekiem. Jo putra bija garšīga. Tā dzima mannas putra, bet līdz Bubertam vēl bija tālu.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.16
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru