Jau vairākus gadus mums tiek solīts asfaltēts ceļš. Bet jautājums vispār nav par asfaltu, būtu veikuši vismaz labu ceļa remontu. Ceļš nav atjaunots kopš deviņdesmitajiem gadiem!
Līdz pagājušā gada maijam ceļš piederēja valstij, bet 2020. gadā vietējā pašvaldība nolēma to pārņemt savā īpašumā. Šobrīd situācija kļūst tikai sarežģītāka, un, kā jau varēja paredzēt, sekoja nepatikšanas… 13. janvārī notika pirmā avārija. Notika tāpēc, ka ceļš nebija kaisīts!
Vērsāmies pie pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītājas. Viņa atbildēja un turpina to pašu atbildēt arī tagad – ja viņi nevarēs nodrošināt drošu satiksmi, tad aizvērs ceļu kustībai! Šādā situācijā es gribētu uzdot vienu jautājumu – kā var attīstīt biznesu, radīt darbavietas, maksāt nodokļus, kas pašvaldības kasē ienes apmēram 300 000 eiro gadā, ja mēs nesaņemam nekādu atbalstu? Viņi pat atsakās kaisīt ceļu!
Pa šo ceļu regulāri kursē autobuss “Indra-Daugavpils”, pārvietojas citi Krāslavas novada iedzīvotāji, mēs taču neprasām, lai šis ceļš tiktu uzturēts tikai mums! Uz mūsu pretenzijām par ceļu, pagasta pārvaldes pienākumu izpildītāja atbild, ka ceļu tehnikas uz zemnieku saimniecības “Vaiculevas” ceļa nebūs! Visu gadu mēs Indras pagastā esam greiderējuši ceļus un par to iekasējuši tikai 7,2 eiro par kilometru. Tāda pati likme būtu arī ledus noņemšanai! Septiņi eiro ir tikai šāda pakalpojuma pašizmaksa. Mēs ņēmām tik zemu cenu tāpēc, lai gan pagasta iedzīvotāji, gan mēs paši, gan mūsu darbinieki varētu braukt pa labu ceļu. Bet, pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja, personīgās nepatikas pret mūsu ģimeni dēļ, ir gatava maksāt 39 eiro par katru kaisīto kilometru!
26. janvārī tas pats stāsts – ceļš kā spogulis. Bet lūgums palīdzēt un nokaisīt ceļu beidzās ar kravas automašīnu apstāšanos pagasta pārvaldes priekšā, jo kustību turpināt nebija iespējams! Tā vietā, lai nokaisītu ceļu vai atrastu citu risinājumu, pagasta vadītāja izvēlējās vieglāko ceļu un izsauca policiju! Rezultātā ieradās policija, kas pārliecinājās, ka pārkāpumu nav, un aizbrauca. Automašīnas palika stāvēt Indras centrā, līdz ceļš tiks nokaisīts.
Z/s “Vaiculevas” īpašnieks
Indras pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu veicējas Ilonas Kangizeres komentārs:
Ceļš V630 (5,9 km grants un 1,2 km asfalts) pašvaldības bilancē tika nodots pagājušā gada 1. oktobrī. Ja ieskatās MK noteikumos Nr.224, kur sīki aprakstīts, kādam jābūt “C” kategorijas ceļam, tad var apgalvot, ka tas netika pienācīgi uzturēts: gandrīz visā tā garumā, izveidojušies grants vaļņi, kas apauguši augiem, daudzviet nav ceļmalas grāvju. Šis ceļa stāvoklis padara tā kopšanu ļoti problemātisku, uz virsmas uzkrājas mitrums, kuram vienkārši nav kur notecēt. Ceļš ātri izsitas un izveidojas daudzas bedrītes, kuras nepārtraukti jāgreiderē. Cik man zināms, pats Dmitrijs Zalbovičs, aktīvi piedalījās šī ceļa nodošanā pašvaldībai, par ko viņš rakstīja savā personīgajā Facebook profilā. Protams, ja ceļš būtu klāts ar asfaltu vai “latgaliešu asfaltu” – kā posms no Vaivodiem līdz Indrai, ceļu dienesti varētu izmantot pret apledojumu sāli – tas ledu izkausētu un tad uz ceļa neveidotos tik bieza saspiesta sniega kārta, kas atkusnī uzreiz pārvēršas par ledu.
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.4
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru