Briesmīgo pandēmiju laikmets ir pagātne. Viduslaiki, kas “uzdāvināja pasaulei” buboņu mēri, bakas, vēdertīfu un holēru, jau ir tik tālu no mūsu 21. gadsimta, ka tur notiekošais mums šķiet leģendas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti. Tā nav tiesa, kā izrādās, cilvēka apziņa šajā laikā ir maz mainījusies, turklāt viņš nav iemācījies domāt patstāvīgi un neatkarīgi. Mēģināsim noskaidrot visu pēc kārtas.
Viduslaikos cilvēki nespēja pretoties infekcijas slimību izplatībai. Netika ņemti vērā ārstu ieteikumi, kuri intuitīvi nojauta, ka nepieciešams mazināt kontaktus un rūpīgāk ievērot higiēnas noteikumus. Turklāt bieži vien ārstus apsūdzēja burvestībās un sabotāžā. Informācija izplatījās lēnām. Kamēr ziņas par epidēmiju nonāca līdz tautai, jau bija tūkstošiem inficēto. Un tagad? Kas mums ir? Pateicoties sociālajiem tīkliem, jebkura informācija izplatās ātri, ļoti ātri. Bet rodas jauna problēma.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.2
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru