Dodoties dabā ar fotokameru, es uzgāju brīnumainu egli. Dzīvē esmu redzējis dažādas jaungada improvizācijas, bet pirmo reizi fotografēju zaļu konusu, kas izgatavots no traktortehnikas un automašīnu riepām.
Modernisma stila instalācijas autorus nenācās ilgi meklēt. Drīz vien kļuva skaidrs, ka man labi pazīstamie Jevgeņijs un Kristīna Bobiči izdomāja pievienot Ziemassvētku garšu parasti blāvajai pilsētas industriālajai zonai. Otrs pārsteigums – reiz pusnovārtā pamestās administratīvās ēkas telpās viņi izveidojuši tik mājīgu gaisotni, ka es pat nezinu, ar ko to salīdzināt. Bagātie Krāslavas iedzīvotāji mani kaut kā neaicina ciemos … Tiklīdz pārkāpu slieksni, ceturtās klases skolnieks Aigars skaļi paziņoja: «Oho, kaimiņš pie mums ir ieradies!» Pareizi, labus desmit gadus mēs dzīvojām lielā mājā Raiņa ielā 15. Jau tad es apbrīnoju jauno ģimeni, kas paspēja būt visur. Mēs pastāvīgi tikāmies dažādos svētku pasākumos, stadionos un velomaršrutos, izstādēs un dabā. Un cik reizes fotogrāfijas ar viņu piedalīšanos rotājušas “Ezerzemes“ lapas, pat nesākšu minēt. Mūsu pilsētā nav daudz tik enerģisku jauno ģimeņu.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.1
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru