Novembris – drūms mēnesis. Zelta rudens ar krāsu daudzveidību ir pagājis, bet tagad lietus, aukstums… Negantais ziemelis dzenā burzītu brūnu lapu. Zem svina mākoņiem debesis šķiet esam tuvāk zemei. Ziemas priekšvakars makšķerniekam ir skumjš, bet vai var nosēdēt mājās…
Atceros gadus, kad novembra vidū mēs draudzīgi atklājām sezonu uz pirmā ledus, par laimi, mūsu apkārtnē ir vairāk nekā viens desmits mazu ezeru. Un tagad globālās sasilšanas ietvaros pagājušā gada ziema satrauca Latvijas makšķerniekus ar pilnīgu ledus neesamību. Sinoptiķi prognozē arī turpmāku sasilšanu. Ir novembra beigas, bet termometra stabiņš spītīgi atsakās nolaisties zem nulles. Un tomēr vēlā rudens drūmajās dienās Daugavas krasti nav pavisam tukši. Pludiņu makšķernieki, spiningotāji nesteidzas slēpt vasaras makšķerēšanas piederumus, un novembris ir piemērotākais laiks, lai noķertu vēdzeli! Gaidīšanā, kad naktī pēkšņi iešķindēsies zvaniņi, ir īpaša romantika. Un, ja pēdējo piecu gadu laikā naksnīgo plēsēju mednieki nepatikā novērsās no sīkaļām, tagad arvien vairāk dzirdu stāstus par puskilogramu smagu skaistuļu noķeršanu.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.47
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru