Zemkopji un lopkopji – vissvarīgākie mūsu valstī. Bez strādīguma, izturības un nelokāmības uz zemes-barotājas šodien nevar noturēties… Ir tik skumji vērot lauku ciematu, sādžu un viensētu “izmiršanu”.
Arī pierobežas pagastā Šķaunē, kas ir vistālāk no civilizācijas priekšrocībām, pēdējo divu trīs desmitgažu laikā ir palikusi vien trešdaļa vietējo iedzīvotāju. Saprotot situācijas nopietnību, mēs turpinām publicēt rakstus par drosmīgiem cilvēkiem, kas palikuši uzticīgi tēvu zemei. Šodien vēl viens stāsts par lauksaimnieku Andžānu dzimtu. Iemesls: nesen noslēguma pasākumā brāļiem Ilmāram un Rolandam Andžāniem tika piešķirtas Dagdas novada balvas. Pazīstu viņu tēvu Konstantīnu kopš Atmodas laikiem. Diplomētais speciālists ar augstāko izglītību strādāja par inženieri vietējā sovhozā, vadīja paju sabiedrību, pēc tam pagastu. Un viņš viens no pirmajiem pierobežā uz mantojamās zemes reģistrēja zemnieku saimniecību «Jaunozoli». Tēva īpašumus sauca “Ozoli”, bet viens no vietējiem iedzīvotājiem izdomāja pārņemt šo skanīgo nosaukumu.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.45
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru