11. novembrī Krāslavā notika svinīgs pasākums, kas veltīts Lāčplēša dienai — piemiņas un pateicības dienai visiem tiem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību un neatkarību.
Pulksten 16.00 no Kultūras nama sākās tradicionālais lāpu un sveču gājiens. Pa pilsētas ielām soļoja Krāslavas iedzīvotāji, skolēni, organizāciju pārstāvji un tādi pilsoņi, kuriem šī diena vienkārši nav vienaldzīga. Viņu rokās bija degošas uguntiņas, bet pie krūtīm piespraustas sarkanbaltsarkanās lentītes, kas simbolizē patriotismu un nacionālo vienotību.
Kolonna noslēdza ceļu pilsētas laukumā, kur visus dalībniekus sagaidīja pasākuma vadītāji – Inga Pudnika-Skerškāne un Voldemārs Varslavāns. Viņi atgādināja par šī datuma nozīmi un ikviena pienākumu pieminēt tos, kuri aizstāvējuši savu dzimteni. No skatuves skanēja vārdi, kas sabalsojās ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzrunu pie Brīvības pieminekļa: “Šī ir diena, kad mēs pieminam pagātni, kad mēs atceramies tos varoņus, kas cīnījās par mūsu valsts brīvību un neatkarību. Bet tā ir arī diena, kad mēs skatāmies nākotnē. Skatāmies uz mūsu valsts drošību un aizsardzību ar pārliecību.”
Pēc svinīgajām uzrunām laukumā atskanēja Latvijas valsts himna. Cilvēki stāvēja plecu pie pleca, turot rokās lāpas un sveces. Smidzinošais lietus nespēja nomākt kopīgo noskaņu: liesmas turpināja degt, atspīdot dalībnieku acīs un uz slapjā asfalta.
Pasākums turpinājās ar grupas “Primačkas” uzstāšanos. Skanēja dziesmas par spēku, ticību un dzimteni, dziesmu vārdi tika projicēti uz ekrāna, lai visi varētu dziedāt līdzi.
Neskatoties uz nelāgajiem rudenīgajiem laikapstākļiem, laukumā valdīja silta atmosfēra. Mirgojošās sveču un lāpu ugunis, kā arī sarkanbaltsarkanās lentītes pie pasākuma dalībnieku krūtīm radīja simbolisku vienotības un piemiņas tēlu. Lāčplēša diena visiem atgādināja, ka tikmēr, kamēr deg atmiņas liesma, ir dzīvs arī tautas spēks, ir dzīva Latvija.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores un Anatola Kauškaļa foto
0 komentāru