Maija rītausmām piemīt īpašs šarms. Ievziedu smarža gandrīz mēneša garumā, lakstīgalu dziesmas, dzeguzes balss…
Baltijas pavasaris ir kautrīgs: ne pā
rāk dāsna saule, ļauni vēji un aukstums, kas atnāk līdz ar ievu ziedēšanu. Ilgi gaidītais pirmais maigais rīts ar pirmajiem saules stariem – jau esmu pie upes. Zeltains pērļu atspīdums ūdens spogulī vienmēr priecē. Uzmanīgi sekoju Daugavai, un, kad saules disks izlaužas cauri nelielam mākonītim, nolicis spiningu malā, paņemu rokās fotoaparātu. Sirds gavilē… Desmito vai varbūt divdesmito reizi es fotografēju šajā gleznainajā krastā rīta stundā, un man vienmēr ir jauna mākslinieciska atklāsme. Daba ir labākais gleznotājs! Saules dzimšanas brīdī attēli ir cits par citu skaistāki, tie mainās ik pēc desmit minūtēm…
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.22
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru