Laiks turpina savu nežēlīgo darbu Latgales laukos. Simtiem, pat tūkstošiem pamestu lauku māju: aizmirstībā ir ne tikai sādžas, bet arī lieli ciemati. Atceros, kā pirms piecdesmit gadiem Romuliškos bija pusotra desmita māju, bet brīnumainā kārtā ir izdzīvojušas tikai četras. Piektās brigādes centrā bija veikals, un no darbnīcām darba stāvoklī viena smēde. Ar kolhozu “Skaista” man saistās jaunības atmiņas. Pazinu ļoti daudzus, tai skaitā strādīgās Valteru un Ļaksu-Timinsku ģimenes. Un paldies vecākiem, kuri ieaudzināja saviem dēliem un meitām mīlestību pret tēvzemi.
Katru reizi, braucot garām pasakainai nelielai lauku sētai ar ūdens spoguli un varžu valstību, vienmēr domāju – noteikti uzprasīšos ciemos pie saviem labiem paziņām Ļaksiem-Timinskiem. Ar Juri mūs jau sen saveda kopā makšķerēšana, bet ar Guntu – kultūras saites. Bez viņas Skaistas pagastā nenotiek neviens svētku pasākums. Turklāt Gunta nolēma sevi radoši realizēt, piedāvājot dāmām labākajos gados no deju kolektīva “Harmonija” priecēt cilvēkus… ar netradicionālās lauku modes skatēm. Vairāk nekā desmit gadus turpinās ekskluzīvas demonstrācijas, kas tagad pat ieguvušas viesizrāžu formātu. Pats redzēju, kā gada sākumā Šķeltovas pasākumā aplaudēja pašreizējām modes dāmām. Skatītājus vienkārši sajūsmināja dāmu tērpu kolekcija balti rozā toņos, vēl vairāk pārsteidza citplanētieša fantastiskais tērps, kura autore Gunta Ļaksa-Timniska. Bet par visu pēc kārtas…
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.20
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru