No rīta, tūlīt pēc piecelšanās, es centos pēc iespējas ātrāk saģērbties un saklāt gultu. Mans “tēvocis” mani uzmanīgi vēroja, parādīja, kur nomazgāties. Viss bija izplānots pa minūtēm. Tiklīdz visi nomazgājās un sakārtojās, tika dota komanda lūgšanai. Šeit, rotā, zāles galā bija iekārtota lūgšanu telpa ar lielu ikonu, kuras priekšā dega svētbildes lampiņa. Pēc lūgšanas tējas dzeršana; verdošs ūdens jau bija gatavs. Visi paši sev atnes tēju, sēžas pie galda pretī gultām. Tēju dzer dažādi: kāds ar rupjmaizi, kāds ar bulciņu. Mūsu rotas karavīri centās iegādāties maizes atlikumus konditorejā, kas atradās simts soļu attālumā no kazarmām. Šajos atlikumos gadījās arī brangi gabali, bet bija daudz lētāki. Šie atlikumi katru dienu parādījās šādā veidā: pārdevēji pircējiem vienmēr nogrieza vairāk maizes, nekā tika prasīts. Nosverot sagrieztu gabalu, viņi nogrieza lieko, lai iegūtu tieši tik daudz, cik pircējs pieprasīja. Šie maizes atlikumi tika lēti pārdoti.
Pēc rīta tējas vecākais virsnieks dod komandu: “Uz nodarbībām!” Ar mani darbojās mans “skolotājs”. Viņš sāka ar to, kā stāvēt virsnieka priekšā, kā turēt rokas gar sāniem, kā salutēt ar cepuri, kā bez tās, kā skatīties (“ēst” ar acīm) un kā atbildēt uz sveicienu. Viņš nespēja atbildēt uz daudziem jautājumiem. Laika bija maz, taču viņam vajadzēja mani sagatavot pirmajai tikšanās reizei ar rotas komandieri. Viņam bija jāierodas pulksten 10.00, lai sveiktu vienību. Un pēc tam viņš noteikti pienāks pie manis, lai sasveicinātos indivi
duāli. Mans “tēvocis” pateica, ka komandieris pienāks pie manis un sacīs: “Esi sveiks, jaunais karavīr!” Un man būs jāatbild pēc iespējas skaļāk: “Esiet sveicināti, Jūsu Augstlabdzimtība!” Tieši šim sveicienam mēs veltījām visvairāk laika. Mans skolotājs pieprasīja man atkārtot atbildi atkal un atkal, un katru reizi bija jāatbild skaļāk. Es kautrējos skaļi atbildēt, jo pārējie karavīri ar interesi vēroja manu apmācību.
Attēlā: Sanktpēterburgas Izmailovas Trīsvienības katedrāle (Izmailovas gvardes pulka baznīca)
Andrejs JAKUBOVSKIS
(turpinājums sekos)
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.18
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru