Reklāma1300 × 130 px

Spēļu zālei Krāslavā – par!

Redakcija

Redakcija

Autors • 2019-09-06

Spēļu zālei Krāslavā – par!

Par atļaujas izsniegšanu otrās azartspēļu organizēšanas vietas – derību punkta, bingo zāles un spēļu zāles – atvēršanai Tirgus ielā 3, Krāslavā, 2018. gada 29. novembrī nobalsojuši A. Jevtušoks, A. Ļaksa, V. Moisejs, J. Saksons, A. Savickis, G. Svarinskis, J. Tukāns, Ē. Zaikovskis. Tā liecina Krāslavas novada domes sēdes protokols Nr. 17. Kāds šādam balsojumam bija pamatojums?

Kāpēc laikrakstā “Ezerzeme” par to rakstām tikai tagad, pēc 9 mēnešiem? Piedodiet – nepievērsām pienācīgu uzmanību domes sēžu protokoliem. Atzīstam, ka līdz šim neesam skrupulozi sekojuši notiekošajam domes sēdēs, bet, izrādās, – ai, kā vajadzēja! Kaut gan – kam tad ir domāts Krāslavas novada domes informatīvais izdevums, kuram pēc būtības vajadzētu tautai darīt zināmus tos domes lēmumus, kuri attiecas uz ievērojamu iedzīvotāju skaitu? Jā, domes sēžu protokoli un audio ieraksti tiek publicēti interneta vietnē https://www. kraslava.lv/pasvaldiba/dokumenti. Tātad informācija sasniedz tikai interneta lietotājus. Vai tiešām deputāti domā, ka visiem vēlētājiem tā ir pieejama? 

Tātad – par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai konkrētā adresē nobalsoja 8 deputāti…

Sāksim ar citātu no domes sēdes audioieraksta. V. Moisejs vada sēdi un pirms debatēm sniedz, kā viņš pats saka, plašāku komentāru: “Domes priekšsēdētājs bija klāt pie šī jautājuma izskatīšanas Plānošanas un infrastruktūras attīstības komitejā. Viņš pauda savu viedokli un savus argumentus, un klātesošiem deputātiem tie likās pietiekami pamatoti un tāpēc bija tāds Plānošanas komitejas lēmums, ka mēs neatbalstām pārējos [divas citas adreses – Latgales un Brīvības ielās – red. piezīme], bet, atšķirībā no iepriekšējiem lēmumiem, atbalstām Tirgus ielā 3 Krāslavā.” 

Sēdes vadītājs saka, ka galvenie argumenti šādam lēmumam ir tādi, ka divās pārējās adresēs domei ir spēcīgāki argumenti atļaujas atteikšanai nekā šeit – Tirgus ielā. Citēju: “Jo šeit pirmais jautājums – kāpēc Aladins var ar to nodarboties un kāpēc mēs nevaram? Tas ir diezgan spēcīgs arguments. Otrs – tāds praktiskas dabas arguments – ēka, kurā viņi grib to realizēt, ir diezgan bēdīgā stāvoklī gan ārēji, gan iekšēji, un trešais – tomēr darba vietas viņi arī piedāvā. Konkrēti – sešas darba vietas.” 

Pagājušā gada novembrī domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks minētās sēdes laikā atradās komandējumā un balsojumā nepiedalījās, bet pēc sēdes vadītāja Viktora Moiseja teiktā ir noprotams, ka domes priekšsēdētājs atbalstījis otrās azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanu Krāslavā.

Zinību dienā pieteicos uz pieņemšanu un sarunā ar G. Upenieku guvu apstiprinājumu tam, ka domes priekšsēdētājs piedalījies Plānošanas un infrastruktūras attīstības komitejā, un viņa argumenti par labu azartspēļu zāles atļaujas izsniegšanai bijuši iepriekš minētie. 

Sarunas gaitā G. Upenieks izteica sekojošus argumentus: “Kāpēc vieni var, otri nē? No trīs adresēm atļāvām tikai vienā, kas ir blakus Aladinam – būs vieglāk kontrolēt (..), otrkārt – svarīgi ir savest kārtībā ēku, kura atrodas centrā. (..) Protams, tas ir slikti, bet vai palielinās noziedzību? Tur iekšā darbība tiek pienācīgi kontrolēta. (..) Budžetā no azartspēļu zāles ienāk nauda, ar ko uzturēt pašvaldības policistus, piemēram.”

Runājām par teicienu “Cūka vienmēr dubļus atradīs”. Domes priekšsēdētājs arī tā domā, bet es nepiekrītu uzskatam, ka tas, kurš spēlēja, tas spēlēs, kurš nē, tas arī neies uz jauno spēļu zāli. Kurš no atkarīgajiem to sākotnēji ir vēlējies – būt atkarīgs? Visi ir domājuši tikai pamēģināt, un šajā gadījumā tiek piedāvāta vēl viena iespēja. Izskanēja arī: “Saceltā ažiotāža rada domas, vai tas nav „Aladina” pasūtījums?” Hm… nebiju līdz tam aizdomājusies, un mans mērķis nebija sacelt ažiotāžu, tāpēc arī atteicos no intervijas “Dienas” žurnālistam, jo uzskatu, ka mums pašiem jātiek galā ar šo situāciju. 

Ja man deputāti jautā: “Kāpēc Aladins var un cits nē?”, uzdodu pretjautājumu – Jā, kāpēc? Kāpēc jūs savā laikā pieļāvāt, ka Aladins var? Es nebiju šeit, kad vēra vaļā Aladinu, es esmu šeit tagad, kad grib atvērt otru, tāpēc es esmu pret. Es vispār esmu pret azartspēļu zālēm. Un, ja ir iespēja aizvērt Aladinu, tad es esmu par aizvēršanu.

Tajā pašā dienā biju vizītē pie Viktora Moiseja. “Sēdes laikā minētie trīs argumenti saskan ar manu viedokli. Tie ir trīs galvenie argumenti” sarunā sacīja domes priekšsēdētāja vietnieks.

Kāpēc šie trīs argumenti neparādījās jau pirmajā sēdē? 

V. Moisejs: “Mēs apzinājāmies, ka tā bezgalīgi nevar turpināties, jo likumdošana ir izveidota, izlobēta tā,ka mēs nevaram viņiem atteikt (..). Nolēmām, ka visi risinājumi „par” ir slikti, bet no sliktajiem šis ir labākais. Tomēr jaunu iesniegumu uz abām pārējām adresēm vairs nav (..). Domes juristiem arī atņem laiku katru reizi gatavot lēmumus (..), bija arī pirms tam Krāslavā divas laimētavas, stipri nekas nemainījās. Teikt, ka tas mūsu pilsētai ir kas pilnīgi jauns, pilnīgi jauna situācija, laikam nevarētu, tāda situācija vēsturiski ir jau bijusi. Protams, ka kopumā mana personīgā nostāja ir tāda, ka nevajadzētu spēļu zālēm būt, bet, ja jau likumdevējs ļauj, diezgan nopietni lobēts ir pats likuma teksts, tāpēc šādu lēmumu pieņēmām.”

Ja viena ir, otru atļaujam, tad kāpēc ne trešo un ceturto?

V.Moisejs: “Teorētiski šāds jautājums var pacelties, bet praktiski maz ticams.”

Vai neienāca prātā uzzināt vēlētāju viedokli? Līvānu pašvaldībai tas bija labs arguments pateikt spēļu zālei “nē”! 

V.Moisejs:“Viņiem tas bija arguments, bet cik būtu tiesisks spēks šim argumentam, ja nonāktu līdz tiesu darbiem?”

Jānis Tukāns, Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors, Krāslavas novada domes deputāts, sociālo un veselības aizsardzības lietu komitejas priekšsēdētājs, izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis: “Personīgi es nobalsoju “par” tāpēc, ka vairākkārt atgriezāmies pie šī jautājuma. Visi iesniegumi atļaujām, kas iepriekš tika noraidīti, tika iesniegti vēlreiz un vēlreiz. Tā kā Plānošanas un infrastruktūras attīstības komitejas viedoklis bija, ka vajag atbalstīt šo vienu adresi, mans vienīgais arguments balsojumam “par” bija – ja var vienam, tad var otram. Kāpēc vienam ir atļauts, otram nē?”

Jūs nepiedalījāties debatēs domes sēdē un neieteicāt vērt ciet jau esošo Aladinu.

J.Tukāns:”Aizvērt jau nav tik vienkārši.”

Vai neiedomājāties pajautāt vēlētāju viedokli šai jautājumā?

J.Tukāns:”Neienāca prātā…”

Ēriks Zaikovskis, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas sākumklašu skolotājs, kristīgās mācības skolotājs, Krāslavas Poļu biedrības priekšsēdētāja vietnieks, Krāslavas novada domes deputāts, plānošanas un infrastruktūras attīstības un izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju loceklis:”Visi cilvēki domā par Krāslavas nākotni. Neviens negrib, lai būtu sliktāk savai pilsētai un iedzīvotājiem. Kad mēs pieņēmām lēmumu, mēs balstījāmies uz komitejas lēmumu. Arguments bija – ja nedosim atļauju, būs sods. Kuram vajag sodu? Nevienam nevajag sodu. Es atvainojos visiem Krāslavas iedzīvotājiem, es neesmu par to, lai būtu vēl viena spēļu zāle Krāslavā, bet mans motivējums balsot “par” bija tāpēc, ka es negribēju, lai mēs maksātu soda naudu.”

Kāpēc nepajautājāt, ko par to domā jūsu vēlētāji?

Ē.Zaikovskis:“Mums ir daudz pasīvu iedzīvotāju, kuri ir vienaldzīgi pret notiekošo un nav teikts, vai tie, kuri ir ieinteresēti spēļu zāles atvēršanā, neietekmētu viņu viedokli.”

Jā, varbūt mēs nonāktu pie tā paša rezultāta, tikai deputāti būtu centušies uzzināt iedzīvotāju viedokli, un tad vēlētāji lēmuma pieņemšanā domi nevainotu?

Šim stāstam būs turpinājums, jo šķiet, mums ir zudusi saikne deputāts – tauta. Man pietrūkst šī kontakta: vēlētājs – deputāts. Tas ir nepieciešams ne tikai uzaicinot deputātus uz kādiem pasākumiem norunāt runu un pasniegt dāvanu domes vārdā. Tas ir jauki, bet tas piederas svētkiem. Man pietrūkst atgriezeniskās saiknes – lai domē ievēlētais tautas pārstāvis man pajautā: “Kā tu domā? Vai es pieņēmu pareizu lēmumu?” 
 

Iveta LEIKUMA

 

 

 

 

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Ezerzeme» — digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 7,50 €/mēn. — pieeja web un mobilajām lietotnēm, par 90% mazāk reklāmu. Vai izvēlies drukāto laikrakstu "Ezerzeme" no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī digitālajai versijai.

0 komentāru

    Pievienojies sarunai

    Pievieno komentāru

    Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

    Reklāma1300 × 130 px

    Jaunākie

    1. Kultūra2026-06-18

      Teātris vieno, iedvesmo un dzīvo iestudējumu skatē “Tu saki…”

    2. Noderīgi2026-06-18

      Sadarbība savstarpēju pretenziju vietā: ko vecāki un skolotāji var paveikt, apvienojot spēkus 2. daļa: Skolēnu laika organizēšana un īpašas apmācības programmas

    3. Viedoklis2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    4. Noderīgi2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    5. Noderīgi2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    6. Noderīgi2026-06-18

      Valstiskuma balva pasniegta mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam Vilim Vītolam

    7. Noderīgi2026-06-18

      Raklete: siers un kartupeļi vai ganu maltīte aristokrātiem

    8. Sabiedrība2026-06-18

      Vēl nav vakars…

    9. Sports2026-06-18

      Futbola diena Krāslavā

    10. Kultūra2026-06-18

      II Baltica 2017 – cīņa par ceļazīmi

    Populārākie

    1. Kultūra2026-06-18

      Teātris vieno, iedvesmo un dzīvo iestudējumu skatē “Tu saki…”

    2. Noderīgi2026-06-18

      Valstiskuma balva pasniegta mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam Vilim Vītolam

    3. Sabiedrība2026-06-18

      Vēl nav vakars…

    4. Kultūra2026-06-18

      II Baltica 2017 – cīņa par ceļazīmi

    5. Sabiedrība2026-06-05

      Ballīte bērniem Dagdā

    6. Izglītība2026-06-05

      Attīstība caur kustību: noslēgušās bezmaksas Barboleta nodarbības bērniem

    7. Kultūra2026-06-05

      Svētki mazajiem novadniekiem

    8. Sabiedrība2026-06-05

      Krāslavas novadā sākusies zivju resursu papildināšana ezeros

    9. Izglītība2026-06-05

      Skolotāja ikdienas “darba vērošana”

    10. Izglītība2026-06-05

      “Selgas” jubilejas konkursā uzvar bērnudārzs no Krāslavas

    Reklāma 1300 × 130 px
    Projektu līdzfinansē

    Eiropas Savienības atbalsts mediju attīstībai

    Finansē Eiropas Savienība — NextGenerationEU un Nacionālā attīstības plāna 2027 logotipi

    Mediju uzņēmums piedalās projektā "Latvijas Mediju nozares kompetenču centrs" (Nr. 2.2.1.5.i.0/2/24/A/CFLA/001), kurš tiek īstenots ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2.1.5.i. investīcijas "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" pasākumā "Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai" ietvaros un saņem atbalstu mediju speciālistu apmācībām un digitālās attīstības modernizācijai.