Šķiet, ka tūrisma sezona ir beigusies, bet Krāslavas novadā ir vietas, kur arī ziemā var baudīt dabu un klusumu, galvenais, lai epidemioloģiskā situācija to atļauj. Mūsu tikšanās ar Koževņikovu ģimeni notika novembra svētdienas pēcpusdienā. Sarunas fonā kamīnā omulīgi sprakšķēja malka…
Ludmila ir no Andrupenes pagasta, viņas vīrs – rīdzinieks ar Latgales saknēm. Reizēm Aldis ieradās dzimtajā ciemā, te arī satika savu otru pusīti. Tagad ģimenes galva pats brīnās, kā gan varēja dzīvot galvaspilsētā, jo Latgalē taču “tāds skaistums un brīvība”. Pāris sāka meklēt savu stūrīti. Jaunieši noteikti zināja, ka vēlas dzīvot savā dzimtajā pusē. Šeit liktenīgo lomu nospēlēja laikraksts “Ezerzeme”, kur viņi izlasīja sludinājumu par mājas pārdošanu. Bija 2005. gads. Ierodoties vietā, Ludmila uzreiz saprata “tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs.” Viņa atzīst, ka “jau tad, kad kāpām lejā no kalna, bija sajūta, ka tas ir tieši tas, ko tik ilgi meklējām. Dvēsele uzreiz pieņēma šo vietu. Bija sniegots februāris, un netālu no vientuļās tukšās mājas stāvēja stirniņa”.
[…]
Jeļena AVSJUKEVIČA
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.46
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru