Talants? Veiksme? Varbūt vienkārši ieprogrammēts gēnos? Kā lai pasaka? Tā jāsāk saruna ar un par jauno uzņēmēju, darbīgo lauku puisi Nauri Lipšānu. Ne viegla, ne izlutināta bērnība, jo 1993. gadā, kad Naurim bija tikai viens gadiņš, traģiski ugunsgrēkā gāja bojā tētis. Vienīgā apgādniece, audzinātāja un draugs Naurim un 5 gadus vecākajai māsai Jolantai kļuva mamma Vija. Jau no mazām dienā kopā ar māsu, cik tas bija viņu spēkos, palīdzēja mammai mājas darbos – gan dārzā, gan lopiņu apkopšanā. Tāpēc arī bērnībā pilnveidojās un attīstījās dažādas intereses.
Kā jau visiem zēniem ļoti interesēja tehnika. Pats jauca, restaurēja, remontēja un no plikas nulles vāca kopā motociklus un mopēdus. Tiem klāt piebūvēja dažādus agregātus, ko varēja izmantot mājas darbos. Un tā vien šķita, ka mazais zēns ies tēta pēdās, jo jau bērnībā un jaunībā tētis bija tehnikas iekarotājs un iekārotājs. Bet nu dzīve skarbi izrēķinājās, nebija tēta atbalsta, un viss veidojās citādi. Kā visi bērni, Nauris mācījās Skaistas pamatskolā. Jau no 12 gadiem katru vasaru piestrādāja blakus saimniecībā “Vasals”. Veica dažādus vasaras darbiņus un līdz ar to papildināja mājas budžetu un bija liels atbalsts māmiņai. Arī mājas darbi nebija pamesti novārtā. Palīdzēja māmiņai, brīvos brīžos pievērsās savam hobijam – mopēdiem un motocikliem, bet ziemas mēnešos vēl virs ledus makšķerēšanai. Starp citu, arī Naura senči pa vīriešu līnijai līdz pat vecvectēviem bija kāri zvejnieki un makšķernieki.
Pēc pamatskolas beigšanas puisis iestājās Daugavpils dzelzceļa sakaru skolā, lai mācītos par menedžeri. Jā, nomācījās 2 mēnešus, bet tad saprata, ka papīru lietas nav viņa aicinājums. Tas viņam pavisam nepatika. Tā kā Krāslavā bija atvērta Rīgas Valsts tehnikuma filiāle, tad arī pārgāja mācīties uz Krāslavu galdniecību. Tehnikumu veiksmīgi pabeidza. Pēc tam vasarā aizbrauca uz Angliju piepelnīties, jo toreiz tur dzīvoja viņa māsa. Anglijā nostrādāja līdz rudenim. Ar mazliet sapelnītu kapitālu atgriezās mājās.
[…]
Janīna UNGURE
Naura Lipšāna ģimenes arhīva foto
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.28
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru