Pirms pandēmijas daudzi no mums pat nevarēja iedomāties, ka pienāks brīdis, kad bērni, lai arī kā to vēlētos, nevarēs klātienē pilnvērtīgi iegūt izglītību. Pēc pusotru gadu ilgas tālmācības 1.septembrī izglītības iestādes atgriezās pie mācību procesa klātienē. Taču mācību procesa organizēšana ir kļuvusi par diezgan sarežģītu uzdevumu, jo ir jāņem vērā visi faktori, kā arī skolēnu un skolotāju testēšana ir smags slogs izglītības iestāžu un pedagogu pleciem, jo prasa pārdomātas un labi koordinētas darbības.
Kā liecina portālā LETA publicētie dati, šajā mācību gadā 675 skolās mācās 217 500 skolēnu, no kuriem 1750 skolēni apmeklē skolas jaunizveidotajā Krāslavas novadā. Izmaiņas notikušas arī izglītības sistēmā, kur ministres amatā stājās Anita Muižniece, kura cenšas panākt, lai visi atgrieztos pie ierastā mācību procesa skolās. Neraugoties uz jaunās ministres pūliņiem, jau pēc nepilniem diviem mēnešiem valstī tika ieviests “lokdauns”, rudens brīvlaiks vienas nedēļas vietā turpinājās divas, pēc kurām skolā varēja atgriezties tikai 1.-3.klašu skolēni.
Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne pastāstīja par situāciju Krāslavas novada izglītības jomā.
– Kā vērtējat pirmo mācību ceturksni?
– Kopumā labi ir tas, ka mācību process tika uzsākts klātienes režīmā. Skolēnus un skolotājus priecēja dzīvā komunikācija. Protams, lai procesu organizētu, atbildīgajām personām bija jāpapūlas, taču oktobra beigās “lokdauns” un tam sekojošais “pagarinātais” brīvlaiks nozaga cerību atgriezties skolā. Cerams, ka drīzumā tiks atjaunots klātienes mācību process.
[…]
Jeļena AVSJUKEVIČA
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.44
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru