Par šo vietu, kuru kā iespējamu pilskalnu aerolazerskannējumā bija ievērojis novadpētnieks un pilskalnu pazinējs Valdis Mičulis, norādes tika saņemtas 2019.gada martā.
Balstoties uz atzīmēm kartē un aerolazerskannējuma izdruku, vieta tika atrasta un kopā ar arheologiem Jāni Meinertu un Raimondu Rozenvaldu apsekota 2019.gada 16.aprīlī. Pārbaudot, vieta tiešām izrādījās esam pilskalns, kam pēc tuvākās tagad vairs neeksistējošās nelielās Jurānu sādžas nosaukuma, kurā bija tikai divas saimniecības, dots Jurānu pilskalna vārds.
Pilskalnam tuvākās apdzīvotās mājas, kas atrodas ap 700 m uz ziemeļrietumiem no pilskalna, tagad pēc māju ļaužu domām skaitās pie lielākas Trestišku sādžas, kuras centrs atrodas jau otrpus dzelzceļam. Agrākos laikos starp Jurāniem un Trestiškiem vēl ir bijusi nelielās Eliksovas (divas saimniecības) un Juzefovas sādžas (trīs saimniecības). Tuvākajās apdzīvotajās mājās iedzīvotāji, kam tās ir dzimtās mājas, par pilskalnu neko nezināja. Pilskalnam vai vietai, kur tas atrodas, neesot arī sava īpaša nosaukuma.
Jurānu pilskalns atrodas Indricas upes, kas te ir robežupe starp Kalniešu un Indras pagastiem, labā krasta kauprē. Upe veido ieleju ar stāviem krastiem; vienā šādā ielejas malas kauprē arī ir ierīkots pilskalns, kura izmēri pie pakājes ap 80 x 50 m. Pilskalns orientēts aptuveni ziemeļu – dienvidu virzienā, no ziemeļu puses ir nodalīts ar dziļu dabisku ieleju vai pāržmaugu, pret Indricas upi ir stāvs un kraujš, bet dienvidu un rietumu nogāzes nav bijušas pietiekoši stāvas un tās ir mākslīgi pārveidotas un pastāvinātas. Pret rietumiem kalns ir ap 12 m, pret dienvidiem – ap 8 – 9 m augsts. Kalns pāraudzis apsēm un citiem lapu kokiem, kas daļēji izgāzti un nolauzti, ir brikšņains, grūti pārstaigājams un lapu laikā arī nepārskatāms.
Juris URTĀNS, Prof., Dr.
Attēlā: Jurānu pilskalna reljefa modelis. Izveidoja Jānis Meinerts
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.4
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru