Ansamblis “Varavīksne” desmit gadu pastāvēšanas laikā ir kļuvis pazīstams un iemīļots. Koncerti, svētki un festivāli neiztiek bez šī kolektīva uzstāšanās. Pandēmija neļāva ansamblim svinēt savu pirmo jubileju ar lielu un skaistu pasākumu kultūras namā. Mēs satikāmies, lai uzzinātu vairāk par kolektīvu un tā dalībniecēm. Uz tikšanos atnāca ansambļa vadītāja Tatjana Vagale, Tamāra Savčenko, Zinaida Karole, Alīna Podvinska, Ludmila Vollerte. Nadežda Kurtiša nebija atnākusi attaisnota iemesla dēļ. Stāstu par kolektīvu aizsāka ansambļa vadītāja, līdere Tatjana Vagale.
Tatjana Vagale Mūsu ansamblis radās nejauši, negaidīti. Tā bija “Varavīksnes” vidusskolas direktores Ludmilas Senčenkovas ideja – izveidot mūsu skolēnu vecmāmiņu ansambli. Es ilgi domāju un riskēju. Pirmajai sapulcei gatavojāmies pamatīgi: patvāris, barankas, konfektes. Atnāca četras vecmāmiņas. Tāds bija sākums. Pēc tam sāka nākt skolotāji un skolas darbinieki, kuru mazbērni šeit mācījās – Tamāra Savčenko, Viktorija Cimmermane, Gaļina Bekiša, pēc tam arī vecāki, kā Alīna Podvinska, kuru bērni dziedāja skolas kolektīvos. Tad bija uzaicinātas uz skolu skolotājas-pensionāres. Visiem gribējās padziedāt. Es pamanīju, ka Anastasijai Mitrofanovai ir ļoti laba otrā balss, pārliecināju arī viņu pievienoties. Mēs uzaicinājām Zoju Čunčuli par vadītāju, viņa ne tikai vadīja koncertus, bet arī veidoja programmu. Tad ansambļa sastāvs mainījās, kāds atnāca, kāds aizgāja. Visi, kas ieradās uz tikšanos – tie ir izturīgākie, viņi arī ir vokālais ansamblis “Varavīksne”. Mēs sanācām kopā pirms desmit gadiem, rudenī, bet 2011. gada februārī bija pirmā uzstāšanās.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Foto no ansambļa “Varavīksne” arhīva
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.41
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru