Jaukā sestdienā Kombuļu Tautas namā pulcējās visi, kuri vēlējās piedalīties Dzejas dienai veltītajā pasākumā “Ceļš uz satikšanos”.
Dzejas dienas, kas Latvijā tiek svinētas septembrī, ir kā svētki dvēselei, kurus atzīmē kopā ar rudens ierašanos. Šis pasākums ir cieši saistīts ar latviešu literatūras dižgaru Raini, kura dzimšanas dienu atzīmē septembrī. Dzejas dienas ir laiks, kad dzeja ienāk ikdienā — skolās, bibliotēkās, kultūras centros un pat uz ielām. Tās aicina katru cilvēku kļūt par dzejas radītāju vai klausītāju, atklājot dzejas spēju runāt tieši ar cilvēka sirdi.
Dzejnieki izmanto rudeni, lai paustu savas domas un sajūtas par dzīvi, laiku un mīlestību. Dzeja rudenī kļūst par tiltu starp cilvēka iekšējo pasauli un ārējo pasauli, kas nemitīgi mainās.
Pasākuma vadītāja Edīte Saviča-Stola minēja izcilos Latvijas dzejniekus, atzīmējot, ka dzeja ir svarīga dzīves sastāvdaļa daudziem no mums.
Tautas nama zālē skanēja Aulejas dzejnieces Elizabetes (Ilze Vovka) darbi, kura nesen izdeva dzejoļu krājumu bērniem latgaliešu valodā ”Dzejūļeiši” -Šis krājums izceļas ar savu vieglumu, humoru un rotaļīgumu, padarot to pievilcīgu gan jaunajiem lasītājiem, gan pieaugušajiem, kas meklē veidu, kā iepazīstināt bērnus ar dzeju.
“Dzejūļeiši” ir aizraujošs un izglītojošs dzejoļu krājums bērniem,lai veicinātu bērnu interesi par dzeju un literatūru kopumā. Ilze Vovka ar šo krājumu rada vieglu un pievilcīgu ieeju dzejas pasaulē, kas ir piemērota jaunākajiem lasītājiem. “Dzejūļeiši” ne tikai izklaidē, bet arī izglīto, padarot to par vērtīgu dzeja papildinājumu bērnu literatūras plauktam.
Otras vietējās dzejnieces no Krāslavas – Jeļenas Vorošilovas skanēja krievu valodā. Latviešu valodā tika skandēta Lidijas Dundares dzeja, kura pati, diemžēl, uz pasākumu nevarēja ierasties.
Par muzikālo aranžējumu parūpējās Krāslavas kultūras nama vokālais ansamblis “Noktirne”.
Šīs pēcpusdienas dzejas pasaules ceļš bija bagāts un daudzveidīgs – mēs esam ieraudzījuši jaunas virsotnes un atraduši savas domas atspulgu vārdos, ko ar mums dalījās dzejnieki.
Katra dzejas rinda, kas skanēja, bija kā tilts, kas savienoja mūsu domas, izjūtas un sapņus. Šeit mēs ne tikai klausījāmies, bet arī satikāmies – ar sevi, ar citiem un ar dzeju, kas kā dvēseles ceļvedis palīdzēja atrast jaunas perspektīvas.
Lai šī satikšanās dzejas ceļā mums paliek kā atgādinājums, ka, lai kur arī dzīve mūs vestu, vienmēr varam atrast ceļu atpakaļ pie sevis un pie tiem, kas dalās mūsu pasaulē ar skaistuma, gudrības un emociju spēku.
Lai ceļš, ko mēs sākām šovakar, ved mūs pretī jaunām satikšanām un neizsīkstošām iedvesmām.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
0 komentāru