XIV Galda dziesmu un “gvelžu” saiets “Auni kuojas, laksteigola!” notiks Dagdas novada Tautas namā 23. aprīlī plkst. 15.00.
Ir jau kļuvis par tradīciju, ka pasākums notiek aprīļa beigās un tā dalībniekiem savas programmas ir jāpakārto saieta tēmai, kura katru gadu mainās. Šogad tā ir: Kāzas — “jā” vārda došanas svinības.
Ģimenes dibināšana ir viens no svarīgākajiem notikumiem cilvēka mūžā. Vedības – dainās visvairāk apdziedātais mūža gods, kas rituālu un tradīciju kuplumā, kā arī līksmībā, pārsniedz visus pārējos latviešu godus un svinības.
Mūsdienās daudzi kāzu tradīciju vēsturiskie elementi ir aizmirsušies vai dus ar aizgājušajām paaudzēm kapu kalniņā. Nevienā Latvijas novadā tās nav saglabājušās pilnībā, bet visvairāk arhaiskās tradīcijas ir iesakņojušās Latgalē, kaut gan arī tur tās, profesores Janīnas Kursītes vārdiem grāmatā “Kāzas Latgalē” – “gājušas mazumā, jo sabiedrība, kuras attīstības pamatā ir bijusi sekošana tradīcijām apvienojumā ar jaunu iespēju meklējumu, nomainījusies ar sabiedrību, kuras pamatā tiek likti jaunā meklējumi.”
Šoreiz saieta dalībniekiem būs jāveic daži uzdevumi: jāapzina savas puses senās kāzu tradīcijas, to norises epizodes. Jāsagatavo programma, atbilstoši saieta tēmai, ietverot tajā kādu no savas puses kāzu norises epizodēm (līgavas, līgavaiņa pavadīšana no mājām, pūrs, kāzu vārti, apdziedāšana, sagaidīšana, danči u.c.), kas attiecas, apmēram, uz 19.gs. vidu. Saieta dalībnieku programmu pamatā, protams, ir jābūt dziesmām, kuras, lai izceltu saieta tēmu, var tikt papildinātas ar stāstījumiem, tēlojumiem u.c. veida darbībām (uzstāšanās laiks līdz 15 minūtēm).
Laika gaitā ir mainījušās ne tikai kāzu tradīcijas, bet arī līgavas un līgavaiņa apģērbs. Šoreiz pievērsīsim uzmanību līgavas apģērbam, tāpēc otrais saieta dalībnieku uzdevums – izpētīt, kāds bija 19.gs. vidus līgavas tērps un nodemonstrēt to līgavu parādē.
Mūsu mērķis ir neaizmirst un daudzināt latvisko, tāpēc šoreiz celsim gaismā savas puses senās kāzu tradīcijas, ieklausīsimies dziesmās, jokos un iesaistīsimies dejās.
Inta VIĻUMA Dagdas novada Folkloras centra vadītāj
0 komentāru