Sestdien, 3. augustā, Indrā tika svinēti kārtējie Ievārījuma svētki. Jau otro gadu – jaunā formātā. Pēc pārtraukuma pandēmijas laikā svētkus atsāka svinēt, mainot ierasto tradīciju, kad ievārījumu katru gadu vārīja kādas konkrētas ielas iedzīvotāji un nākamajā gadā stafeti nodeva citai Indras ielai. Visi klātesošie atzina, ka toreiz svētki tika kuplāk apmeklēti, tomēr arī šajā sestdienā kārumnieku bija sapulcējies krietns pulks – gan vietējie, gan kaimiņi, gan no tālākām vietām un pat ārzemēm.
Pagājušajā gadā Ievārījuma svētku saimniece un galvenā ievārījuma vārītāja bija Valentīna Bārtule, bet šogad Laimes muzeja vadītāja Ilona Kangizere. Devos ar viņu aprunāties.
– Kāda ir šī gada ievārījuma recepte?
– Ievārījums top no visa tā, kas ir mūsu dārzā, – stāsta Ilona, maisot virs ugunskura uzkārto, pilno katlu ar milzīgu koka karoti. – Šis ievārījums ir kā mūsu kopienas sabiedrība: mēs visi esam dažādi – viens sulīgs kā ābolītis, bet gadās ar tārpiņu, otrs salds kā ķirsītis, bet gadās ar skābumiņu, trešais kā kazene, bet ar kauliņiem, kas ne visiem patīk. Tomēr kopā tas rada interesantu, neatkārtojamu garšu.
– Ļoti interesants salīdzinājums. Lūdzu, nosauc visas šī gada Laimes ievārījuma sastāvdaļas.
– Āboli, plūmes, avenes, ķirši un kazenes. Un protams – cukurs. Ja turpinām salīdzināt šo ievārījumu ar mūsu kopienu, bez cukura, kas ir valsts un pašvaldības atbalsts, mēs nevaram dzīvot un attīstīties. Mēs varam, protams, vārīties savā sulā, bet ilgtermiņā tas nebūs iespējams. Bez cukura mēs varam sākt rūgt un rezultātā noraut burciņai vāciņu. Kad mums tiek pievienots cukurs – atbalsts, uzmanība, mēs esam saldi un laimīgi!
Ievārījumu Ilonai palīdz vārīt arī aušanas darbnīcas “Indra” vadītāja Olga Jokste un Indras Tautas nama kultūras pasākumu organizatore Anžela Kuzminska, Ievārījuma svētku idejas autore. Šogad Ievārījuma svētki Indrā notiek 21 reizi. Anžela stāsta, ka Ievārījuma svētki veicinājuši vietējos iedzīvotājus atjaunot mājas ievārījuma vārīšanas tradīciju, likt lietā pašu audzēto ražu. Labi ražo arī iedzīvotāju kopīgi izveidotais Indras Zaptes dārzs.
Kamēr ievārījums vārās, bērniem ir iespēja izdraiskoties piepūšamajās atrakcijās, izvizināties ar kartingiem, visi var izmēģināt spēkus šautuvē, tepat arī austo celiņu labirints un aktīvā Ūdrīšu pagasta kultūras pasākumu organizatore Sarmīte Subatoviča ar dažādu prāta un kustību attīstīšanas spēļu piedāvājumu visai ģimenei. Te var arī izrotāt improvizētu papīra ievārījuma burciņu.
Sporta atrakciju parka “Starp debesīm un zemi” pārstāvji piedāvā atspirdzināties ar saldējumu un dažādām sulām.
Skolotājas Rutas Andrukovičas pārziņā ir ievārījuma vārīšanas muzikālais noformējums. Ik pa laikam viņa ar mikrofonu rokās dodas pie klātesošajiem un uzdod dažādus jautājumus. Tostarp par to, kāds ir Karlsona mīļākais ievārījums. Izrādās, ka par manas paaudzes vienu no populārākajiem literārajiem varoņiem daudzi jaunieši nav pat dzirdējuši. Tomēr, pēc laika, kāds pasaka pareizo atbildi – tas ir aveņu ievārījums!
Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas direktore Ērika Zarovska stāsta, ka viņai vislabāk garšo meža zemeņu ievārījums, bet bērnībā abām ar māsu gadījies kuriozs, kad meža zemenes vārījušas tik ilgi, līdz iecerētais gardums pārvērties brūnā un nebaudāmā masā.
Pirms ievārījuma degustācijas klātesošajiem ir iespēja iegādāties ievārījumu “Trīs laimes karotītes” stikla mākslinieces Ingas Jaunzemes apgleznotās stikla burciņās. Māksliniece intriģē ar stāstu, ka tas nav parasts, bet burvju ievārījums, kas piepilda ikvienu vēlēšanos, ja vien ievēro instrukciju – vēlēt ko labu ne tikai sev, bet arī citiem.
Šogad karstais ievārījums tiek pasniegts ar atdzesētu mannā biezputru un piparmētru, citronu dzērienu. Pietiek visiem!
Pēc ievārījuma degustācijas brīvdabas estrādē koncertu sniedz Latvijas rokgrupa “Dabasu Durovys”, kuras lielākā daļa dziesmu tekstu skan latgaliešu valodā. Turpat var aplūkot Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas Indras nodaļas audzēkņu darbu izstādi.
Iveta LEIKUMA
Autores foto
0 komentāru