Atkal rudens… Svētdiena atnāca lietaina: vējš nikni rāva nodzeltējušās lapas, smidzināja kaitinošs lietutiņš. Tāpēc neparasti silti un mājīgi bija Kultūras nama vestibilā, kur tik tikko pietika vietas skatītājiem.
Acīmredzot pēc ilgāka vasaras pārtraukuma krāslavieši bija noilgojušies pēc kultūras pavarda, tāpēc arī nenobijās no laika apstākļiem. Arī afišas savlaicīgi aicināja uz literāri muzikālo kompozīciju ar mīklainu nosaukumu “Vērmeles un lakači”. Otrkārt, kad pie mums atbrauc baltkrievu dzejnieks Staņislavs Volodjko, Krāslavas un sieviešu vokālā ansambļa “Noktirne” sens draugs, skatītāju interese ir liela. Šoreiz pazīstamais Daugavpils pārstāvis un Baltkrievijas Rakstnieku savienības loceklis lasīja sen zināmas, jau iemīļotas, kā arī jaunas liriskās rindas divās valodās. Dzeja ļoti veiksmīgi mijās ar Ritas Andrejevas ansambļa dziesmām, tai skaitā ar Staņislava Volodjko dzejas vārdiem.
Bija tāds aizkustinošs mirklis, kad dzejnieks uzslavēja “Noktirni” par lielisku baltkrievu valodu –bez mazākā akcenta! Un tas nepārsteidz: ansamblis pilnveido savas uzstāšanās prasmes, viesojoties kaimiņvalstī. Tur iepatikās mūsu “Rūžeņa” baltkrievu valodā. Pārliecinoša kultūru, ko saista vēsturiski pavedieni, mijiedarbība. Solista Jevgēnija Paškeviča iznāciens ar ģitāru burtiski atdzīvināja zāli. Tagad viņš, Līvānu pilsētas iedzīvotājs, bet agrāk – mūsu novadnieks, Krāslavas 2. vidusskolas absolvents. Pēc koncerta pēkšņi noskaidrojās, ka skatītāju vidū bija pusotra desmita Jevgēnija Krāslavas radu. Viņa maigā, sirsnīgā balss apbūra klausītājus – “Cik lieliski, ka mēs visi šodien šeit pulcējāmies…”
Protams, Rita Andrejeva nelaida garām iespēju iepriecināt skatītājus ar skolu ansambļu dziesmām, aplausus izpelnījās trio “Karameles” – Ilga, Adriana un Jelizaveta. “Varavīksnes” sākumskolas skolēni deklamēja dzejoļus un dziedāja dziesmiņas. Kas ir pats patīkamākais: zālē bija bērni, vecāki un arī cienījama vecuma cilvēki, visi izjuta patiesu prieku. Bija arī programmas nagla – dvēseliskas ģimenes dueta dziesmas – Jevgēnija ģitāras pavadījumā. Bet ar viņa izredzēto Lidiju, Līvānu pilsētas slāvu biedrības “Raksti” vadītāju, man paveicās iepazīties jau agrāk – Dagdas novada pasākumos. Un tagad ir radošās sadarbības sākums ar Krāslavu. Ļoti gribas turpinājumu… Visu cieņu Staņislavam Volodjko, kura lirika aizkustināja skatītāju dvēseļu stīgas. Viņš apdziedāja gan Latgales skaistumu, gan apburošās Baltkrievijas dabas burvīgumu. Slavenais dzejnieks lieliski uzstājās arī kā pasākuma vadītājs, meistarīgi sasaistot visus literāri muzikālās kompozīcijas priekšnesumus. Divas sirsnīgas saskarsmes stundas aizzibēja kā viens brīnišķīgs mirklis. Ir jātiekas biežāk!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru