Ir svētki, kam saknes meklējamas senā pagātnē, taču joprojām svinami un godājami. Tie ir, piemēram, Līgo un Masļenica, kas ir vieni no cilvēku iecienītākajiem un apmeklētākajiem svētkiem. Februāris ir laiks, kad noslēdzas ziema. Pat visaukstākajās dienās skaidrās debesis un spožā saule liecina par tuvojošos siltumu. Tāpēc Masļenicā svin atvadas no ziemas. Visu Masļenicas svētku nedēļu saimnieces cep pīrāgus, plātsmaizes, pankūkas, izmantojot sviestu un olas, aicina pie sevis ciemiņus.Šādi svētki nepagāja secen arī Piedrujā.
Uz tautas svētkiem pirms lielā gavēņa sākuma uzaicināja arī mūs, ansambli “Varavīksne”. Mēs labprāt pieņēmām uzaicinājumu uz piedrujiešu svētkiem. Svētku dienas rīts bija saulains, ar skaidrām debesīm, bez vēja, ap pusdienlaiku sāka pūst auksts februāra vējš, bet svētku izskaņā pat sāka puteņot. Laika apstākļi gluži kā pielāgojās mūsu repertuāram. Mēs dziedājām dziesmas par ziemu, laukiem, par satikto mīlestību, par dzīvi un prieku. Bet sākām ar dziesmu par pankūkām, kas ir šo svētku tradicionālais cienasts.
Svētkiem jaunības un jautrības elpu piešķīra bērni, kuri uzstājās ar dziesmām un dzeju.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 19 (07.03.2017.)
0 komentāru