Dagdas Kultūras centrā jau divdesmit trešo reizi notika Galda dziesmu un “ gvelžu” saiets “Auni kuojas, laksteigola!”, kas pulcēja dziedātājus, stāstniekus un visus, kam tuva dzīvā tautas kultūra. Gadu gaitā šis pasākums ir kļuvis ne vienkārši par koncertu, bet gan par īstiem tradicionālās kultūras svētkiem, paaudžu satikšanās vietu un apliecinājumu tam, ka aizgājušo paaudžu tradīcijas turpina dzīvot.
Saieta idejiskā iedvesmotāja un nemainīgā vadītāja ir Inta Viļuma. Savā ievadvārdā viņa uzdeva dziļu un simbolisku toni visam pasākumam. Šogad par centrālo tēmu kļuva lieta, kas jau gadsimtiem ilgi vieno cilvēkus – maize. No maza graudiņa laukā līdz siltam klaipam uz galda – tas nav tikai produkta radīšanas ceļš, bet vesels stāsts, piepildīts ar darbu, pacietību un mīlestību.
Saieta programma tika veidota kā savdabīgs ceļojums, kas atspoguļojot visus šī ceļa posmus. Caur dziesmām, stāstiem un folkloras ainiņām skatītāji kopā ar dalībniekiem izstaigāja ceļu no grauda iesēšanas līdz maizes cepšanai. Katrs priekšnesums bija ne tikai atsevišķs numurs, bet daļa no lielā stāstījuma, kur savijās tradīcijas, rituāli un mūsu senču dzīves gudrība.
Saietā piedalījās Krāslavas novada kolektīvi no Aulejas, Andrupenes, Ezerniekiem, Šķaunes, Izvaltas, Ūdrīšiem, Konstantinovas, kā arī viesi no Mākoņkalna, Aglonas un Isnaudas Tautas namiem. Katrs kolektīvs ienesa savu īpašo noskaņu, vienlaikus saglabājot kopējo tradicionālās kultūras skanējumu. Kultūras centra zāli piepildīja sirsnīgas melodijas, senas dziesmas, piepildītas ar patiesumu un siltumu, kā arī dzīvi stāstījumi, kas atklāja laikmeta garu un tautas sadzīves īpatnības.
Īpaši vērtīgi ir tas, ka dalībnieku vidū bija arī bērni. Viņu līdzdalība ir pierādījums tam, ka tradīcijas neaiziet pagātnē, bet turpinās jaunajās paaudzēs.
Pasākuma atmosfēra bija patiesi silta un sirsnīga. Šādi saieti vieno cilvēkus, rada kopības sajūtu un atgādina par kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.
Atsevišķu uzmanību pelna izvēlētās tēmas dziļais simbolisms. Maize tautas kultūrā vienmēr ir ieņēmusi īpašu vietu. Tā pavadīja cilvēku no dzimšanas līdz pēdējai dienai, bija pārticības, labklājības un dzīvības simbols. Caur maizes tēmu organizatori spēja parādīt ne tikai lauku cilvēka darbu, bet arī tās vērtības, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē.
Saiets “Auni kuojas, laksteigola!” ne tikai saglabā tradīcijas, bet arī piešķir tām jaunu skanējumu, apvienojot dažādu vecumu un interešu cilvēkus. Pasaulē, kur daudz kas strauji mainās, šādi pasākumi kļūst īpaši svarīgi – tie palīdz saglabāt saikni ar saknēm un atgādina par to, kas patiesi ir vērtīgs.
Svētki noslēdzās ar kopīgu dziesmu un pateicības vārdiem visiem dalībniekiem un skatītājiem. Taču, kā atzīmēja organizatori, tas nav noslēgums, bet gan turpinājums – jo tradīcijas taču dzīvo tik ilgi, kamēr tās atceras, parāda un nodod tālāk.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores un Roberta KLEŠČINSKA foto
0 komentāru