Kas gan spēj jebkuras mūsu emocijas izteikt bez vārdiem tik tieši, krāšņi un atklāti? Radīt noskaņu un jūtas? Dejas…
Balles un sporta deju vēsture Krāslavā aizsākās nedaudz vairāk kā pirms trim gadiem, kad pirmo deju nodarbību te novadīja treneris Aleksandrs Boginičs no Daugavpils. Par to, kā skolai klājies visu šo laiku, mēs pastāvīgi stāstām saviem lasītājiem. Un iemeslu stāstiem ir bijis daudz: mūsu dejotāji un skolotājs ir aizvadījuši neskaitāmus mēģinājumus, individuālās nodarbības un, protams, sacensības. Aleksandra audzēkņu skaits Krāslavā pa šo laiku palielinājies desmitiem reižu. Vai tas neliecina par to, ka balles-sporta dejas ir kļuvušas par nozīmīgu mūsu pilsētas dzīves sastāvdaļu? Un ceru, ka uz ilgu laiku…
Aizvadītajā pirmdienā, otrajās Lieldienās, organizētais Aleksandra Boginiča koncerts Krāslavas kultūras namā bija deju skolas pirmais tik liela mēroga koncerts Krāslavā, tāpēc nedaudz satraukti bija visi: pats treneris, bērni, un tie, kuri atbalstīja dejotājus zālē… Kā viss noritēs? Neskatoties ne uz ko, svētki izdevās, manuprāt, tieši tādi, kādus tos bija ieplānojis pedagogs-organizators: nevis kā vienkāršs atskaites koncerts, bet kā “mājas pasēdēšanas”, pasākums ģimenes lokā, kur ikviens parādīja, ko ir iemācījies, ieraudzījis, pēc kā jātiecas. Un tas viss uzticīgo skatītāju atbalsta un domubiedru atmosfērā. Nebija garo, oficiālo ievadrunu un apsveikumu, toties bija līdz sīkumiem pārdomāti dažādi koncertnumuri. Un dejotāji – vēl pavisam mazi un jau pietiekami atzīti, kuri, manuprāt, ar nebijušu atbildību un pašatdevi, koncentrējušies kā nekad, centās nepievilt savu treneri tik svarīgā dienā… Pats Aleksandrs iejutās pasākuma vadītāja lomā. Jums viss izdevās!
… Ar talantu vien nepietiek, lai kļūtu par profesionālu dejotāju. Ne jau talantīgais plūc uzvaras laurus, bet gan strādīgais un mērķtiecīgais. To treneris saviem audzēkņiem un viņu vecākiem pastāvīgi atgādina. To apstrīdēt ir grūti. Cik gan bieži dzīvē ir situācijas, kad talantīgie un centīgie zaudē ticību sev un nolaiž rokas, neizjūtot skolotāja atbalstu… Un cik gan labi, ka tas nav par mūsu bērniem. Paldies, Aleksandr! Un lai šī tradīcija – Lieldienu koncerti Krāslavā – pastāv vēl daudzus, daudzus gadus!
Marina NIPĀNE, Alekseja GONČAROVA foto
0 komentāru