Vasara Latvijā nav iedomājama bez “Skroderdienām Silmačos” – tautā iemīļotā Rūdolfa Blaumaņa luga gadu no gada atdzimst arvien jaunās interpretācijās. Šī tradīcija kļuvusi par neatņemamu kultūras dzīves sastāvdaļu, un arī šogad tā priecēja skatītājus Krāslavā – pilsētā, kurā teātra gars satiekas ar Daugavas krastu mieru un Jāņu gaidīšanas burvību.
Klasika jaunā gaismā
Jūnija vakarā Krāslavas estrādi piepildīja ne tikai teātra cienītāji no pilsētas un apkārtnes, bet arī ciemiņi no tuvākām un tālākām Latvijas vietām. Iemesls – iespēja bez maksas baudīt Rūdolfa Blaumaņa leģendāro lugu “Skroderdienas Silmačos” režisora Gundara Silakaktiņa iestudējumā. Šis notikums bija ne tikai māksliniecisks piedzīvojums, bet arī sabiedrisks notikums, kas apliecināja – Blaumaņa radītie tēli un viņu stāsti joprojām spēj aizraut, aizkustināt un sasmīdināt.
Režisors Gundars Silakaktiņš atzīst, ka darbs pie šī iestudējuma bijis vienlaikus gan liels prieks, gan arī izaicinājums: “Šī luga ir latviešu teātra fenomens. Katrs sevi cienošs skatītājs to zina no galvas. Un tomēr – katrs jauns iestudējums ļauj paskatīties uz šo darbu ar svaigām acīm. Mēs nemainām pamatvērtības, taču izceļam tās nianses, kuras spēj padarīt izrādi vēl krāsaināku un dzīvāku.”
Izrādes veidošanā līdzdarbojās arī kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa un scenogrāfs Ivars Noviks, kuru ieguldījums radīja autentisku, bet vienlaikus mūsdienīgu vidi lugas darbībai. Vizuālie akcenti un tērpu krāšņums lieliski papildināja stāsta dramaturģiju.
Zvaigžņu ansamblis estrādē
Gundars Silakaktiņš savā komandā pulcējis spožu aktieru sastāvu no dažādiem Latvijas teātriem. Antonijas lomā skatītājus priecēja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Anna Klēvere, Dūdara tēlu atveidoja populārais Dailes teātra aktieris Lauris Subatnieks, bet Aleksi un Elīnu iedzīvināja Valmieras teātra aktieri Eduards Johansons un Elīna Hanzena. Vietējo kolorītu nodrošināja krāslaviete Alise Danovska Ieviņas lomā.
Tāpat uz skatuves kāpa arī tādi aktieri kā Uga Gundars (Kārlēns), Emīls Kivlenieks (Joske), Sandis Runge (Rūdis), Samira Adgezalova (Zāra), Aldis Siliņš (Ābrams), Agnese Zeltiņa (Bebene), Sanda Dejus (Pindacīša), Ieva Pļavniece (Tomulīša) un Kristians Kareļins (Pindaks). Katrs no viņiem prata iedzīvināt savu varoni ar sirsnību, humoru un niansētu attieksmi, kas radīja dzīvu un daudzslāņainu skatuves pasauli. Kopā ar profesionālo aktieru ansambli uz skatuves kāpa arī Krāslavas novada pašdarbības kolektīvu dziedātāji.
Teātris zem atklātām debesīm
Brīvdabas izrādes vienmēr ir cieši saistītas ar laika apstākļiem, un prognozes šoreiz nebija iepriecinošas – mākoņi draudīgi karājās virs skatītāju galvām. Tomēr daba izrādījās labvēlīga – izrādes laikā nokrita tikai pa retai lietus lāsei, bet paredzētais lietus nolija vēlāk. Varētu teikt, ka pati Blaumaņa luga un skatītāju mīlestība pret teātri izkliedēja mākoņus, lai ļautu baudīt stāstu par Silmaču saimi līdz pat pēdējai ainai.
Skatītāju skaits bija iespaidīgs – Krāslavas estrāde sen nebija piedzīvojusi tādu apmeklētību. Starp skatītājiem bija redzami gan seniori, gan jaunieši, ģimenes ar bērniem un teātra mīļi visdažādākajos sastāvos. Tas apliecina, ka “Skroderdienas Silmačos” spēj uzrunāt visus – neatkarīgi no vecuma vai teātra pieredzes.
Kultūras svētki visai ģimenei
Šis vakars Krāslavā nebija tikai par teātri. Darbojās kafejnīca un arī citi vietējie mājražotāji piedāvāja savus gardumus. Pasākuma apmeklētāji varēja piedalīties radošajās darbnīcās, apskatīt Krāslavas Amatniecības centra meistaru darinājumus un satikt amatniekus, izstaigāt īpaši izveidotos Saulgriežu un Nerātnās takas maršrutus. Tie, kuriem tuva daba un latviskās tradīcijas, varēja sajust patiesu Saulgriežu noskaņu vēl pirms tika aizdegti Jāņu ugunskuri.
Vakaru noslēdza zaļumballe estrādē, kur par muzikālo noskaņu rūpējās grupa “Laimes rats”. Šī pēcizrādes daļa bija kā simboliska atgriešanās pagātnē – laikā, kad teātris un zaļumballe ciemos bija neatņemama svētku sastāvdaļa.
Tradīcijas spēks
“Skroderdienas Silmačos” ir vairāk nekā luga – tā ir latviešu kultūras asinsrite, kas caurvij paaudzes. Šāda veida brīvdabas izrādes ir īpaši nozīmīgas reģionos, jo tas ļauj apvienot profesionālu mākslu ar vietējo kopienu pašdarbnieku sniegumu, radot pārdzīvojumu, kas iedvesmo, saliedē un atgādina par mūsu kultūras bagātību.
Teātra izrāde Krāslavā apliecināja, cik nozīmīgi ir nest kultūras tradīcijas ārpus galvaspilsētas robežām.
Iveta LEIKUMA
Autores foto
0 komentāru