Pavasaris – mīlestības, cerības un iedvesmas laiks. Pašdarbniekiem, tāpat kā sportistiem, vienmēr ir jābūt formā – priekšā ir novada, reģiona, republikas un starptautiska mēroga vasaras svētki. Katrs kopīgs koncerts ir kā ģenerālmēģinājums, kam ir rūpīgi jāgatavojas, un, jo regulārāka sadarbība ar daiļrades kolēģiem, jo augstāks skatītāju vērtējums.
Pagājušajā sestdienā Krāslava uzņēma dziesmu un deju cienītājus. Lielajā pavasara koncertā piedalījās seši deju kolektīvi, astoņi sieviešu vokālie ansambļi. Dalībnieki – gan pavisam jauni, gan jau cienījama vecuma. Tiesības uzsākt svētku programmu izpelnījās Tautas deju ansamblis “Dagda”, un katrs Rita Vaišļas kolektīva priekš
nesums – nepārspīlējot! – ir patiesa meistarklase! Pirmais priekšnesums gluži kā kamertonis, un tikpat ugunīgi savu mākslu skatītājiem dāvāja gan Andzeļu ansamblis “Eži”, gan Izvaltas “Rudņa”. Labāku publikas iesildīšanu nevar iedomāties. Pirmo reizi uz Krāslavas skatuves uzstājās jauns vidēja vecuma deju kolektīvs “Bukmuiža” – horeogrāfes Natālijas Spruktes pazīstamais rokraksts. Dagdas novads joprojām turpina priecēt ar jaunu radošo kolektīvu veidošanos.
Dziesmoto sadarbību uz skatuves veiksmīgi uzsāka “Noskaņa”, un ansambļa sastāvā mēs, skatītāji, uzreiz atpazinām pazīstamās dziedātājas no etnogrāfiskā ansambļa “Aulejas sievas”. Alberta Stepiņa akordeons harmoniski pievienoja priekšnesumam liriskos akordus, saskanīgus gada rītam. Par mīlestību pret Latviju un dzimto zemi dziedāja Indras “Rēvija”, Izvaltas “Blāzma”, Piedrujas “Zabava”, Kalniešu “Fantāzija”, kā arī Krāslavas ansamblis “Retro” un Kombuļu “Smaids”.
Kaislības pieauga, kad savu radošumu demonstrēja Izvaltas tautas deju cienītāji no kolektīva “Šaltupīte” un skatītāju favorīti no ansambļa “Rūtoj”.
Lielisks fināls – trīs populārā ansambļa “Noktirne” priekšnesumi, turklāt ansamblis katram priekšnesumam spēj radīt teatrālu noformējumu. Ir ko mācīties! Pavasara svētki izdevušies, un tikai viena lieta, kas apbēdina – Krāslavas auditorijas pasivitāte. Ne jau sev dejotāji un dziedātāji mēģinājumos slīpē savas prasmes, viņi cer saņemt galveno honorāru – pilnas zāles skaļos aplausus. Varbūt pietiks čīkstēt virtuvēs par garlaicīgu dzīvi. Ir brīnišķīgs, turklāt bezmaksas kultūras nama piedāvājums, ko slinkums pieņemt?
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru