Pārkāpjot mājīgā dzīvokļa slieksni, kurā dzīvo Nadežda Antonovna ar meitu Liliju, es nokļuvu ziedu valstībā. Simts tumši sarkanas rozes – tā ir Austrālijā dzīvojošā radinieka dāvana.
Simtgadnieces radinieks Oļegs tālajā zemē ir izveidojis veiksmīgu mūzikas pedagoga karjeru. Arī manā klātbūtnē viņš zvanīja no tālā, zaļā kontinenta, lai apsveiktu savu mīļo tanti – ilgdzīvotāju simts gadu jubilejā. Kad noteiktajā laikā viesos ieradās krāslaviešu un piedrujiešu delegācija, Nadežda, sagaidot viesus, vispirms steidza izstāstīt par milzīgo Austrālijas ziedu pušķi, kas aizņēma daļu istabas, kurā bija uzklāts svētku galds.
Nodzīvot dzīvi nav viegli, to nevar salīdzināt ar lauka pāriešanu. Bet viss viņas liktenis – vecāku lauks Dvorčanos, Daugavas krastā. Tikai upe zina, cik asaru un sviedru nācies liet turīgo vecāku meitai. Pārmaiņu gados uzreiz divas paaudzes zaudēja lielo māju, kurā vēlāk ierīkoja gan pagastmāju, gan skolu un kolhoza “Rītausma” pārvaldi. Vēstures dzirnakmeņi visnežēlīgākajā veidā vēlās pār viņas likteni. Viņa izturēja, izaudzināja meitas Liliju un Mariju, bet, kad pēc Staļina nāves no Magadana atgriezās viņas dzīvesbiedrs Josifs, viņi paši dzimtajā novadā uzbūvēja māju.
Strādāja, galvu nepacēlusi – tas ir vistiešākais Nadeždas Voronas dzīves ceļa raksturojums. Viņas prieks un acuraugs – meitu, mazbērnu un četru mazmazbērnu laimīgie likteņi. Ilgā mūža noslēpums ir tikai viens – nerimstošs darbs un ticība Visuvarenajam. Pirms nedēļas viņa kopā ar meitu lūdzās pareizticīgo baznīcā, labos laika apstākļos iet ar meitu pastaigāties.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 88 (17.11.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru