Valstis, kur kristietība kļuva par valsts reliģiju mūsu ēras pirmajos gadsimtos, atrodas Aizkaukāzā. Gruzija nebija pirmā, bet jaunas ticības pieņemšanas process šeit bija sarežģīts un ļoti interesants. Divi galvenie personāži: cars Mirians III un svētā, apustuļiem līdzīga Ņina ilgus gadus gāja pretī viens otram, lai Gruzijas zeme pieņemtu Kristu.
Gruzijas cars bija Persijas šaha Šapura I dēls. Tēvs “iecēla” dēlu par Gruzijas valdnieku, jo tajos laikos šī valsts bija pilnīgi atkarīga no Persijas. Mirians ātri izprata sarežģīto politisko situāciju reģionā un nolēma, ka ir nepieciešams pārtraukt tēva aizbildniecību. Pateicoties savam stāvoklim, Ibērija (nākamā Gruzija) varēja iegūt vairāk priekšrocību no partnerības ar Romas impēriju, taču tas bija iespējams tikai ar vienu nosacījumu – kristietības pieņemšana. Tādam solim cars nebija gatavs, un viņa pavalstnieki arī nevarēja atbalstīt šo lēmumu.
Svētā Ņina piedzima Kapadokijā (tagadējā austrumu Turcijā) kristīgā ģimenē. Viņas tēvs bija Georgija Uzvarētāja radinieks, bet māte – Jeruzalemes patriarha māsa. Vēl bērnībā meitene dzirdēja par to, ka Ibērijā, Dievmātes zemē, atrodas Glābēja hitons. Liela vēlēšanās paklanīties šim svētumam pārņēma meitenes sirdi. Kad Ņina izauga, sapnī viņa redzēja Dievu, kas svētīja viņu pirms grūta ceļojuma un īstas ticības sludināšanas Ibērijas pagānu vidū, bet Jaunava Marija pasniedza viņai krustu, kas bija izgatavots no vīnogulāja zariem. Pamodusies Ņina ieraudzīja, ka viņa tur rokās šo krustu. Tā tika izlemts meitenes liktenis.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 35 (06.05.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru