Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām
Latvijas sabiedrība pēdējo 25 gadu laikā tiecas nostiprināt cilvēku apziņā jaunas liberālas vērtības, pārveidot politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu, radīt demokrātiskos institūtus, integrēties rietumu kultūrā, nezaudējot nacionālās identitātes pamatus. Visas šīs izmaiņas bija neizbēgami saistītas ar lieliem izdevumiem, daudz kas no iecerētā pilnībā netika realizēts.
Pašlaik ir pienācis laiks pievērst lielāku uzmanību vēl vienai mūsu laikmeta iezīmei – iedzīvotāju demogrāfiskās novecošanās problēmai. Masu kultūra, kas izplatījās no rietumiem, aktīvi popularizē jaunības kultu, un atbilstoši tā pamatnostādnēm televizoru ekrānos, reklāmas plakātos un interneta portālos ir redzami jaunu un enerģisku cilvēku portreti, kas aicina sekot viņu piemēram. Ainas, kas ir attēlotas reklāmās, nekad neatbilst īstenībai, bet pēdējo gadu laikā arvien asāk kontrastē ar realitāti. Taču, reklamējot kā paraugus tikai jauno cilvēku tēlus, sabiedrība netīšām apmāna pati sevi. Atgādināsim, ka pēc Centrālās statistiskas pārvaldes datiem Latvijā vidēji ap 19 % iedzīvotāju ir 65 gadus veci un vecāki. Tas ir tikpat daudz, cik mūsu valstī ir bērnu un jauniešu līdz 20 gadu vecumam. Latvijas reģionos, it īpaši Latgalē, gados vecu iedzīvotāju īpatsvars ir vēl lielāks – 21 %. Līdz ar to vairāk nekā piektdaļa visu iedzīvotāju ir vecāka gadagājuma un veci cilvēki, kuriem ir pavisam citas ikdienas raizes nekā jauniešiem, citas prasības pret valsts struktūrām, morāles normas un politiskie uzskati, izklaižu veidi un preču un pakalpojumu specifiskais patēriņš. Turklāt tieši šī iedzīvotāju kategorija vairāk nekā citas ir pakļauta nabadzības, izolācijas, depresijas un citiem riskiem. Vai mēs pietiekami labi zinām, kā dzīvo, ko domā un jūt vecākā gadagājuma Latvijas iedzīvotāji? Kāpēc uz viņiem ir orientēta tikai neliela daļa masu informācijas līdzekļu, bet sociologu un demogrāfu mēģinājumi piesaistīt uzmanību novecošanās problēmai nerod atbalsi plašākā auditorijā?
Tatjana Azamatova
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 74 (29.09.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru