Mājdzīvnieki cilvēkiem parādījās civilizācijas pašos sākumos. Pirmais bija suns, pēc tam sekoja citi… Par to, kad blakus ļaudīm parādījās kaķi, zinātnieki strīdas vēl līdz pat šodienai; neapšaubāmi ir tas, ka viņi bija vieni no pirmajiem, kuri nāca palīgā cilvēkiem, palikdami praktiski nepieradināmi. Zemes virsū ap 80% cilvēku ir kāds mājdzīvnieks, dažreiz pat vairāki. Lielākā šo cilvēku daļa devuši priekšroku kaķiem. Pamatoti! Kaķi sāka dzīvot blakus cilvēkiem, kad parādījās paši pirmie pārtikas krājumi, kuri pievilināja grauzējus. Viss notika pats no sevis, bez cilvēku piepūles.
Kaķi iznīcināja peles un žurkas, bet pateicīgie cilvēki piebaroja palīgus. Tā arī iegājies: līdz pat šodienai katrā mājas “Murī” dzīvo mežonīgs un azartisks mednieks, uzticams draugs, kurš vairāk par visu pasaulē vērtē brīvību un neatkarību.
Daudzās valstīs kaķiem ir svarīga loma kultūrā. Ja atceramies Seno Ēģipti, kur ūsainie žurku iznīcinātāji tika uzskatīti par galvenajiem sargiem starp dzīvo un mirušo valstību. Ķelti kaķus uzskatīja par dievietes Freijas, mājas pavarda aizbildnes, mīļākajiem dzīvniekiem. Japāņi kaķiem būvē tempļus, uzskatīdami, ka tie spēj piesaistīt mājai veiksmi un labklājību. Pati vērtīgākā dāvana, kuru japānis var saņemt no imperatora, ir kaķēns. Pasaules tautu pasakās šīs svētku dienas varoņi visbiežāk ir attēloti kā gudri, viltīgi un taisnīgi. Tikai Viduslaikos Eiropā kaķiem klājās grūti – viņus uzskatīja par sātana kalpiem, starp citu, tas netraucēja aristokrātiem turēt viņus mājās, bet zemnieki vispār nevarēja iztikt bez labprātīgajiem palīgiem cīņā ar grauzējiem. Bet, lūk, pilsētnieki samaksāja par savu mīlestības trūkumu pret kaķiem un aizspriedumiem saistībā ar šiem dzīvniekiem: kā zināms, tieši grauzēji, kuri pilsētās vairojās ļoti ātri, atnesa mēri un citas slimības, kuras tik tikko neiznīcināja Rietumeiropu!
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 60 (08.08.2017.)
0 komentāru