Horvātija — Eiropas savienības visjaunākā valsts. 2013.gada 1.jūlijā Horvātijas Republika oficiāli kļuva par apvienotās Eiropas pilntiesīgu dalībnieku. Daudzi jau paspēja savas atpūtas laikā apmeklēt šo brīnišķīgi skaisto, spilgto un daudznacionālo valsti, pārliecināties par horvātu viesmīlību un tās zemes tūrisma piedāvājumiem. Iepazīsim Horvātiju tuvāk…
Šajā strīdus pierobežas teritorijā horvāti ienāca tikai 7.gadsimtā. Ienāca, Bizantijas imperatora aicināti. Viņš ļoti vēlējās atbrīvoties no nemierīgajiem alaniem, kuri apdzīvoja šo zemi. Tikuši galā ar iezemiešiem, aizdzenot viņus no teritorijas, jaunie saimnieki sāka dzīvot jaunajā vietā un ātri vien izveidoja visspēcīgāko valsti Balkānu pussalā. Bet laimīgai dzīvei ātri vien pienāca gals — horvātu zeme izrādījās gards kumoss uzreiz vairākiem spēcīgiem sāncenšiem: Bizantijai, Venēcijai, franku karaļvalstij. Bet pēc tam arī arābu iekarotāji pievērsa uzmanību šīm stratēģiski izdevīgām zemēm. Pēc nevienlīdzīgām cīņām ar kaimiņiem jau 12.gadsimtā horvātu zemei nācās apvie- noties ar Ungārijas karaļvalsti. Pēc tam bija Austrija – Ungārija, tad Dienvidslāvijas karaliste, kur horvāti bija mazākumā. Karš, partizāņu cīņa ar nacistiem… Dienvidslāvijas Republika…
Bet vēlāk… Un vēlāk atkal karš, briesmīgs… Dienvidslāvijas sabrukuma laikā 4 gadu garumā Horvātijai nācās cīnīties ar Serbiju. Kara laikā gāja bojā vairāk nekā 20000 horvātu, bija sagrautas pilsētas, ciemi. Savstarpēja etniska tīrīšana, militāras operācijas, nometnes… 1991. gada 8.oktobrī Horvātijas Republika kā atbildes gājienu Zagrebas bombardēšanai paziņoja par savu pilnīgu neatkarību un izstāšanos no Dienvidslāvijas. Horvātija kļuva par neatkarīgu valsti gandrīz pēc 900 gadu ilga pārtraukuma. Pagaidām tikai uz papīra… Priekšā vēl bija ilgs karš, kas tika pārtraukts, pateicoties ANO un starptautisko bruņoto spēku centieniem, kas šķīra karojošās valstis.
Tagad Horvātijā paralēli titulētajai tautai dzīvo ungāri, serbi, itāļi, čehi… Dzīvo mierīgi un draudzīgi. Eiropā Horvātiju pazīst kā nedārgu, bet smalku kūrortu: Zagreba, Dubrovniks, Istrija, Splita — katrā no šīm senajām pilsētiņām var atrast desmitiem tūrisma objektu katrai gaumei!
Splita — Romas imperatora Diokletiana pils, tā paša imperatora, kurš, nostiprinājis milzīgo impēriju kā iekšēji, tā ārēji, sasniedzot mieru un stabi- litāti, pats atteicās no valdīšanas un aizgāja pelnītā atpūtā. Bet kad viņu aicināja atgriezties, viņš atbildēja: “Ja jūs redzētu, kādi man šogad izauga kāposti, jūs netraucētu mani ar saviem muļķīgajiem priekšlikumiem!”
Dubrovniks — skaistā pilsēta ar Renesanses laika pieminekļiem skaistumā līdzinās Amsterdamai un Venēcijai! Sv.Vlaha baznīca, senie klosteri, parki, gājēju ieliņas…
Istrija ir slavena ar bizantiešu baziliku Porečjē, ar romiešu amfiteātri Pūlē (labākais, kas ir saglabājies līdz mūsdienām).
Un beidzot Zagreba — Horvātijas galvaspilsēta, sena, eleganta pilsēta ar bagātu vēsturi. Bet vēl daudz dabas parku, unikālu jūras krastu ar brīnišķīgām pludmalēm. Garda virtuve — polpetes — kotletes, sautētas tomātu sulā, sautētas teļa plaušas ar kartupeļiem, teļa mēle ar mārrutkiem, cepta skumbrija… Mēli var norīt! Bet šai visai dažādībai uzdzert vislabāk Jabukovačeju vai Graševinu — vietējo vīnu…
Daudzas interesantas lietas var ieraudzīt Horvātijā. Šajā valstī ilgu laiku rakstībā tika izmantota nevis kirilica, bet gan glagolica, kas ir vēl senāks slāvu alfabēts. Vēl 18.gadsimtā uz pieminekļiem tika veidoti uzraksti glagolicā, un vairākās baznīcās tie joprojām ir saglabājušies. Daudzas horvātu dievkalpojumu grāmatas ir rakstītas glagolicas rakstībā. Vairākums horvātu — katoļi, daļa — pareizticīgie. Valstī ir neliela Bosnijas musulmaņu kopiena, bet šeit var redzēt arī mošejas.
Horvātija — kaklasaišu dzimtene! 17.gadsimta trīsdesmit gadu kara laikā franči pievērsa uzmanību tam, cik skaisti ir apsietas šalles horvātu jātniekiem. Ar pirkstiem rādot uz šallēm, franči mēģināja noskaidrot, kas tas tāds ir… Bet naivie horvāti domāja, ka viņiem jautā, kas viņi tadi ir. Lepni rādot uz sevi, viņi teica: “Horvāts!” . Frančiem likās, ka viņi saka “kravat”. Tā arī radās nosaukums kaklasaitēm visās Eiropas valodās: kravat, kravatka, kravatte utt. Tāda, lūk, sanāca vēsture.
Gandrīz visi tūristi, kas apmeklēja Horvātiju, atceras vietējo iedzīvotāju laipnību un labsirdību. Noziedzības līmenis tur ir viszemākais. Mājīgums un mierīgums, jautrība un prieks pilsētu ielās. Neviens nepamana, ka pirms 8 gadiem šeit vēl bija karš…Centīšos arī es nākamajā vasarā apciemot šo brīnišķīgo valsti!
Nu…Par Horvātiju!
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru