Šis absolventu vakars bija gluži kā pasaka, kas iesākusies jau sen, bet turpinās vēl līdz šim. Tajā darbojās dažādi tēli – prinči un princeses, skolotāji, kuri dažreiz ir burvji, bet dažiem skolēniem ir gan māmiņas, gan tētis.
Skolas pasakas vakaru iesāka otrklasniece Klinta Tukāne ar vijoles spēli. Kā jau visi, arī viņa domā, par ko kļūt nākotnē. Kas tā par dzīvi bez mērķa, meitene izdomāja – kļūs vijolniece! Spēlējot Klinta saprata, ka šī nodarbe nav tik vienkārša, kā šķiet un noteica: „Labāk kļūšu par pasaku stāstītāju!” izdzisa gaisma un meitene sāka savu pasaku: „Reiz sensenos laikos, kad zāle bija zaļāka un ievas smaržīgākas, Izvaltas gaismas pils apkaimē pasaulē nāca mazi prinči un princeses…” Klintai pasaku turpināt palīdzēja audzinātāja Inga Leikuma, viņas abas kopīgi arī vadīja vakaru. 2. klases bērni no audzinātājas saņēma pasaku grāmatu, kuru nu viņi varēja sākt lasīt. (Grāmatā „Skolas pasakas” – skolas un jubilāru fotogrāfijas).
Pasākuma gaitā tika sagatavoti un parādīti daudzi priekšnesumi. Bērnudārza audzēknis Oļegs deklamēja dzejoli, par to, cik svarīgi ir skolā mācīties un pazīt burtus.
Protams, ka mazie prinči un princeses paaugās un pameta mūsu gaismas pili, bet šeit palika kopīgās blēņas, skolotāji un atmiņas…
Santa Klusa
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 13 (17.02.2015.).
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru