Ar manu publikāciju varoņiem man parasti izveidojas draudzīgas attiecības. Man veicas satikt labus cilvēkus! Bet ar Vladimiru Dedovu no Aglonas novada es uzturu kontaktus jau gadsimta ceturkšņa garumā.
Viņš ir pārsteidzoši interesants cilvēks. Visa viņa dzīve – mednieka un zvejnieka piedzīvojumi, taču visaugstāk es vērtēju to, ka viņš nav vienaldzīgs cilvēks – viņam sāp sirds par cilvēku nomocītajiem Latgales ezeriem.
Savos rakstos, kas tiek publicēti valsts mēroga un reģionālajā presē, Vladimirs pastāvīgi pievērš uzmanību vides aizsardzības problēmas aktualitātei. Pēdējos gados viņš spītīgi iestājas pret motorizēto zvejnieku spiedienu, kuru rīcība negatīvi ietekmē saldūdens plēsīgo zivju skaitu.
Jā, viņš ir tas pats laucinieks, ar kuru aptuveni pirms trim gadiem notika brīnums: pie viņa no debesīm nolaidās pelikāns. Vladimirs ar savu Ļubu veltīja šim viesim daudz mīlestības un maiguma. Regulāri baroja ar zivīm un ievēroja, ka silto zemju iemītniekam ne visai garšo treknās karūsas – viņš deva priekšroku asakainiem plaužiem un pličiem. Bet, kad vienu reizi saimnieks atveda savam jaunajam draugam pus spaini svaigi saldētu reņģu no pilsētas, pelikāns sāka kāri ēst, bet pēc tam visu atgrūda. Ne tikai cilvēkam labāk garšo svaigs ēdiens.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 92 (01.12.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru