Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas speciālistu veiktajās augļu dārzu pārbaudēs konstatēta vairāku kaitēkļu invāzija.
Ābelēm – mazos augļus bojā zāģlapseņu kāpuri, bojājumu rezultātā daļa bojāto augļu priekšlaicīgi nobirst. Ieteicams nobirušos – bojātos augļus izvākt no dārza, tā daļēji var ierobežot kaitēkļu turpmāko izplatību. Siltais laiks vakaros sekmē ābolu tinēja taureņu lidošanu un olu dēšanu, nedēļas laikā notverti 7- 15 taureņi. Ābeļu vainagā – uz lapām turpina baroties tīklkodes. Ābeļu un augļu koku tīklkodes neaizsargātos – nekoptos augļu dārzos vietām invadējušas 20-80 % augļu koku, vienā augļu kokā varēja saskaitīt 4-28 kāpuru ligzdas. Strauji palielinās laputu daudzums, tās nosūc sulu no jaunajiem dzinumiem un lapām, kā rezultātā dzinumi būs kroplīgi. Jūnijā vairākos dārzos ābeļu lapas invadēja sarkano pangu laputis, kas izsauc lapu ritināšanos un sārtošanos. Jūnija pēdējā nedēļā sāka lidot pīlādžu tīklkodes. Vietās, kur būs bagātīga pīlādžu raža, tīklkodes ābolus bojās niecīgi, bet vietās, kur pīlādžu ražas nebūs, bojājumi būs lieli un āboli praktiski nebūs lietojami pārtikā.
Ābeļu un bumbieru lapas un augļus sāk inficēt kraupis. Nenokavējiet turpmākos smidzinājumus!
Jūlijā bumbieru lapas, augļus un dažviet arī dzinumus sāks inficēt bumbieru-kadiķu rūsa, tā Latvijā strauji izplatās. Bumbieru-kadiķu rūsa ziemo galvenokārt uz kazaku kadiķiem, bet var būt arī Ķīnas un Viržīnijas kadiķiem. Vietējie – mūsu mežos augošie kadiķi pret šo slimību ir izturīgi. Saimniekaugus vēlams aizvākt iespējami tālāk no bumbieru dārziem – vismaz 100 m attālumā. Parādoties slimības pazīmēm uz lapām vai mazajiem auglīšiem, vēlams tos savākt un iznīcināt un veikt smidzinājumu ar atbilstošu fungicīdu. Vairākos bumbieru dārzos lapas invadē pangērces un lapas tin “cigāros” – lapu koku tinējsmecernieki, bet atsevišķās vietās – mazdārziņos konstatēti pangodiņu bojāti augļi, bojātos augļus vēlams aizvākt no dārza.
Ķiršu dārzos jaunos dzinumus stipri invadē ķiršu – madaru laputis, invadēti 10-50% dzinumu. Atsevišķās vietās ķirši cieš no ķiršu mēra jeb kauleņkoku pelēkās puves, nokaltušās jaunās vasas un ziedkopas nekavējoši jāizgriež un jāiznīcina. Vairākos mazdārziņos lido un auglīšos dēj olas ķiršu muša, kur sāks attīstīties kāpuri, kuri barosies auglīša iekšienē – pie kauliņa.
Plūmju dārzos mazajos auglīšos sāk attīstīties zāģlapseņu kāpuri, kas izraisa auglīšu priekšlaicīgu nobiršanu, invadēti 10-50% augļu. Lido un dēj olas plūmju tinēja taureņi, septiņās dienās notverti 11-23 taureņi. Plūmes stipri cieš no laputīm.
Ogulājos izplatās Amerikas miltrasa, tā inficē atsevišķas upeņu un ērkšķogu šķirnes. Sāk lidot ogulāju stiklspārņi. Daudzviet ogulāju lapas invadē sarkano pangu laputis.
Kaitēkļu bojātos augļus nav vēlams likt komposta kaudzē, jo kaitēkļi tur pārziemos, attīstīsies un pavasarī izlidos.
Katru nedēļu informāciju par kaitēkļu un slimību izplatību Latgales reģionā var iegūt internetā – VAAD mājas lapas www.vaad.gov.lv sadaļā Aktuālais laukos un dārzos.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)
0 komentāru