Trešdiena… dienas beigas. Ikviens ar nepacietību gaida dienas jaukāko stundu — mūziku!
Tā nu mēs visi, 9.c klases skolēni, ieejam kabinetā… un pamanām, ka kaut kas nav tā kā parasti — skolotājas Ilonas Aprupes galds ir pilns ar dažnedažādiem dīvainiem un pat neredzētiem instrumentiem! Kad skolotāja pasaka, ka šodien stundā viesosies Aleksandrs Maijers, izbrīns vairs nav tik liels, jo atceramies, ka šī nav pirmā reize, kad A. Maijers mūs iepazīstina ar saviem instrumentiem. Pēc pirmās tikšanās reizes (ja nemaldos, tā bija 5. klasē) daudzi mani klasesbiedri apmeklēja Aleksandra pulciņu, kurā paši varēja pagatavot instrumentus no visvisādiem dabas materiāliem — pupiņām, magonēm; latvāņu un saulespuķu kātiem, niedrēm…
Noskan zvans uz stundu. Visi 9.c klases un daži 6.a klases skolēni nepacietīgi apsēžas solos, radīdami nelielu troksni. Ikviens vēlas, lai šī neparastā stunda ātrāk sāktos! A. Maijers nedaudz pastāsta par sevi. Mēs uzzinām, ka mūziķis ar tautas mūzikas instrumentiem nodarbojas 10 gadus, piedalās daiļamata meistaru tirdziņos. Aleksandrs iegādājas instrumentus no citiem meis-tariem Latvijā. Citreiz apmainās ar tiem. Draugi un paziņas viņam atved instrumentus no tālām zemēm, kurās ir ciemojušies. Tā ar katru gadu instrumentu kolekcija papildinās. Aleksandrs muzicē ansamblī “OROBORO”, kura mēģinājumi notiek Rīgā. Pēc tam meistars pārbauda mūsu zināšanas tautas mūzikas instrumentu jomā ar pāris jautājumiem. Jāatzīst, ka sestklasnieki spēj ātrāk un precīzāk atbildēt uz šiem jautājumiem. Mūziķis sāk izrādīt savus instrumentus. Vispazīstamākās mums liekas stabulītes, taču katra no tām skan un arī izskatās citādāk, bet nav jau brīnums, ikviena stabule ir no citas pasaules malas — kāda ir pirkta vietējā veikalā, cita vesta no Indijas vai Turcijas, bet cita — no Dienvidamerikas. Domāju, ka ikvienam uzlabojās garastāvoklis, kad mūziķis sāka atskaņot dažādu populāru dziesmu fragmentus, atcerējāmies arī veco, labo “Titānika” tituldziesmu… Meistara īpašumā ir ne tikai tādi latviešu tautas mūzikas instrumenti kā vargans, svilpe, svilpaunieks, kokle, bet arī afrikāņu tautas. Lai uzjautrinātu publiku, klasi pāršalc negaidītas tarkšķa skaņas un skaļš smieklu vilnis, kāds aizsapņojies skolēns noteikti salecas savā krēslā.
Stundas beigas. A. Maijers mums rāda savus pašizgatavotos instrumentus. Māksliniekam mājās ir aptuveni 100 viņa pašdarinātu instrumentu. Ikvienam skolēnam liekas neiespējami, ka no katra priekšmeta mūziķis spēj izvilināt pasakainas melodijas, kā vispār var pagatavot tik daudz un dažādu instrumentu, bet Aleksandrs paskaidro, ka tos var darināt pilnīgi no jebkā, tikai jāzina šādi tādi stiķi. Vēlāk jau tik sarežģīti neliekas, jo meistars mums atklāj dažus savus instrumentu pagatavošanas noslēpumus, bet man liekas, lai kaut ko pagatavotu, ir jābūt gluži kā ideju krātuvītei, jo kuram katram prātā neienāktu veidot instrumentu no gumijas caurules vai kokosrieksta…
Jā, un nemanot šī stunda paiet… Ceram, ka tāda nebūs vienīgā! Viss 9.c klases kolektīvs Aleksandram Maijeram novēl sameistarot vēl simtiem instrumentu, ar kuriem viņš varēs priecēt gan sevi, gan citus!
Ilze ANDŽĀNE, Krāslavas pamatskolas 9.c klases skolniece
0 komentāru