Iepriekšējā intervijā ar Valsts ugunsdzēšanas un glābša- nas dienesta Krāslavas daļas inspektoru Aleksandru Sergejevu (“Ezerzeme”, 10. janvāris, “Dzirksteli dzēs pirms ugunsgrēka…”) mēs runājām par ugunsdrošības noteikumiem. Bet tagad saruna būs par sabiedrībā veikto profilaktisko darbību nelaimes gadījumu brīdināšanas laikā.
— Sakiet, lūdzu, kādi ir Jūsu secinājumi par traģēdiju Zolitūdē?
— Tā atgādina par atbildību visiem, kas atbild par cilvēku drošību. Tajā skaitā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem.
— Līdzekļu ekonomija, kas tiek saistīta ar ieilgušo krīzi, skar arī valsts struktūru. Vai pašreizējais finansējums ļauj pildīt jums savu darbu pilnā apjomā?
— Kas tiek saistīts ar ugunsgrēka likvidēšanu, tad šeit nav nekādu ierobežojumu. Cik ugunsdzēsēju ir nepieciešams, tik tiek arī sūtīti. Nepieciešamo tehnikas daudzumu ugunsgrēka likvidēšanai uzreiz paziņo Latgales reģiona dispečers, kas atrodas Daugavpilī. Bet pēc ierašanās noteiktajā vietā — dzēšanas vai glābšanas darbu vadītājs. Nedaudz sarežģītāk ir ar transporta izmantošanu profilaktiskajos nolūkos. Katrai VUGD mašīnai, ja tā drīkst teikt, ir noteikta kilometrāža. Gadās tā, ka paredzēto degvielu mēs izlietojam ļoti ātri. Pieņemsim, kad kūlas dedzināšanas laikā veicam reidus dienu no dienas, mēs nobraucam līdz pat 300 km. Tad nākas vadībai lūgt papildlīdzekļus, un, kā ierasts, nekad netiek atteikts.
— Atceros, ka pagājušajā gadā jūsu daļai nācās glābt suni, kas bija iekritis atvērtajā kanalizācijas lūkā. Vai līdzīgi gadījumi ir bieži?
— Par laimi nē, bet Jūs pieskārāties sarežģītai problēmai. Un tā ir saistīta ar cilvēcisko faktoru. Atvērtu kanalizācijas vai lietus ūdeņu noteku lūku nedrīkst būt, jo tur nokļūt var ne tikai dzīvnieki, bet arī cilvēki. Ir bijuši gadījumi, kad tajās iekrita arī mūsu darbinieki, kas bija ieradušies dzēst ugunsgrēku. Tāpēc pārbaudes laikā, pamanot šādas atvērtas lūkas, mēs nekavējoties informējam attiecīgās personas. Vēl viens svarīgs jautājums — aku, kur atrodas ugunsdzēsības hidranti, vāki. Uz tiem nekas nedrīkst atrasties, tiem ir jābūt ugunsdzēsējiem brīvi pieejamiem.
— Kādu vēl profilaktisku darbu ar sabiedrību veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests?
— Pirmkārt, skaidrojošo, kas attiecas uz ugunsdrošību un civilo aizsardzību. Mēs novadām ugunsdrošības instruktāžu skolās, runājot arī par citiem drošības jautājumiem. Piemēram, skolēniem skaidrojam, kā jāuzvedas uz ledus, kāda pirmā palīdzība jāsniedz cilvēkam, kas nokļuvis zem ledus un kur jāzvana nepieciešamības gadījumā. Jāsaka, ka ikviens skolotājs vai klases audzinātājs var aicināt VUGD inspektoru sīkākai savu audzēkņu instruktāžai. Cilvēkus formā, kā rāda prakse, skolēni parasti uztver nopietnāk un uzticamāk.
Ļoti daudz darba mums ir vasarā, īpaši karstā laikā. VUGD kopā ar policijas darbiniekiem veic reisus, apmeklējot lielas ūdenskrātuves — masveidīgās atpūtas vietas. Tās ir atpūtas bāzes, pludmales un vienkārši ezeri. Mēs dalām bukletus — kopētu instrukciju par to, kā jāuzvedas uz ūdens, to izstrādāja Iekšlietu ministrija sadarbībā ar VUGD. Reizēm nākas izteikt aizradījumus atpūtniekiem, kuri alkohola reibumā bez drošības vestēm brauc ar laivām.”
— Dažos vārdos par Jūsu darbinieku profesionālo sagatavotību.
— Varu teikt, ka mēs ejam laikam līdzi, pilnveidojam savas profesionālās prasmes speciālo apmācību un ikdienas nodarbībās, ņemot vērā ne tikai savu, bet arī savu ārzemju kolēģu pieredzi.
— Vai Jūsu profesijas prestižs nemazinās?
— Domāju, nē. Pat neņemot vērā salīdzinoši zemo atalgojumu. Vismaz kadru aizplūšana pie mums nav vērojama. Esmu pārliecināts, ka ugunsdzēsēju un glābēju vidū nav nejaušu cilvēku. Pie mums strādā cilvēki, kas vienmēr ir gatavi atnākt un palīdzēt tiem, kuri nokļuvuši nelaimē. Reizēm riskējot ar savu dzīvību.
— Paldies par sarunu. Vēlu veiksmi darbā!
Sagatavoja Valentīna SIRICA
0 komentāru